Šodienas redaktors:
Dace Otomere

"Es pēc 11 gadiem uzzināju, ka man ir izņemta dzemde." Skaudrs DĀR iedzīvotājas stāsts (11)

Ilustratīvs attēls. Foto: Unsplash

Bongekile Msibi ir viena no 48 sievietēm, kurām DĀR valsts slimnīcās bez piekrišanas ir izņemtas dzemdes. Operācija veikta dzemdību laikā, tādēļ sieviete nav pat nojautusi par notikušo. Sieviete atklājusi savu stāstu žurnālistei Klērai Spenserei, vēsta BBC krievu versija.

Nolaupītā auglība

"Kad atjēdzos no dzemdībām, paskatījos uz savu vēderu un pajautāju: "Kāpēc man ir apsaitēts vēders?" Tiesa, mani ne pārāk uztrauca atbildes trūkums, jo tikko biju laidusi pasaulē savu meitu. Viņa bija samērā liels bērns, tādēļ dzemdēju ar anestēzijas un ķeizargrieziena palīdzību.

Man bija 17 gadi un pēc piecām dienām es pametu slimnīcas telpas ar veselīgu meitiņu un milzīgu rētu uz vēdera. Par to, kas patiešām bija noticis, uzzināju tikai pēc 11 gadiem. Tas kļuva skaidrs tad, kad atkal centos palikt stāvoklī. Visu šo laiku lietoju kontracepcijas tabletes, tādēļ mani ne pārāk uztrauca mēnešreižu trūkums.

Tagad es vēlējos vēl vienu bērnu. Devos pie ārsta. Viņš mani apskatīja, tad nosēdināja, iedeva glāzi ūdens un paziņoja, ka man nav dzemdes.

Es biju pilnīgā neizpratnē. Man jau bija viens bērns. Sapratu, ka dzemde man, visticamāk, izņemta dzemdību laikā - citas izdevības tam nevarēja būt. Tas bija patiesi nežēlīgi.

Vērsos pie medijiem, tad - pie veselības ministrijas, līdz visbeidzot saņēmos vērsties slimnīcā, kur laidu pasaulē savu meitu un uzmeklēt dzemdību dienas dežūrārstu.

Viņš neatvainojās, tikai teica, ka sterilizēja mani, lai izglābtu manu dzīvību. Es tā arī nesapratu - no kā mani bija jāglābj. Arhīva materiālos derīgu liecību nebija.

Izmeklēšanas laikā atklājās, ka es neesmu vienīgā. Šādu pašu likteni bija piedzīvojušas vēl 47 sievietes. Dažām no viņām tika pavēstīts, ka viņām ir HIV infekcija, taču man neteica pat to. Nesapratu, kādēļ tā rīkojās.

Ārsts man teica, ka esot parakstījusi piekrišanas formu. Es neko neparakstīju. Biju nepilngadīga un nebūtu varējusi neko parakstīt. Tad man paziņoja, ka parakstu esot uzlikusi mana māte. Viņa to noliedz.

Tas pilnībā mainīja manu dzīvi," atklājusi sieviete.

Graujošās sekas

"Galu galā es izšķīros no sava līgavaiņa. Viņš ļoti gribēja bērnus, savukārt man tādu vairs nevarēja būt.

Kad satiku ārstu, kurš veica procedūru, viņš man jautāja, ko es gribu.

Es gribu bērnu. Pirms kāda laika redzēju savu kolēģi, kura ir stāvoklī, un burtiski nespēju to izturēt. Mana meita ļoti grib brālīti vai māsiņu. Kad uz ielas paejam garām bērniem, viņa saka, lai paņemu kādu no tiem mājās un audzinu kā savu.

Man ir palikušas olnīcas, tādēļ uzskatu, ka slimnīcai vajadzētu man apmaksāt surogātmāti. Tāpat es arī vēlos, lai kāds par šo atbild. Nedrīkst pieļaut, lai ārsti turpina darīt ko šādu, pastrādāt tādus pārkāpumus pret sieviešu tiesībām. Viņiem jāzina, ka redzam, ko viņi dara, ka apzināmies, kas tiek darīts ar mūsu ķermeņiem laikā, kad esam bezsamaņā. 

Es gribu, lai ārsts, kurš to izdarīja, man atvainojas.

Rodas iespaids, ka, viņuprāt, man vienkārši nogrieza pirkstu, lai gan man šķiet, ka man ir nozagta mana sievišķā būtība. Es nekad ar to nesamierināšos un man to mūžam atgādinās mana rēta," stāstījusi Bongekile Msibi.

Valsts izmeklēšana šajā lietā nav devusi rezultātus - pacientu dati ir mistiski pagaisuši, savukārt slimnīcu pārstāvji nav bijuši pārlieku ieinteresēti sadarbībā.

Dzimumu līdztiesības ministrijas komisijas pārstāvji vēstījuši, ka kopumā apciemojuši 15 slimnīcas. Vairums lietu ir datētas ar 2001. gadu.

DĀR veselības ministrija vēl nav oficiālu reaģējusi uz komisijas izmeklēšanas rezultātiem, taču atbildīgais ministrs ir sasaucis darba grupu, lai iedziļinātos šajā incidentā.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu