E-veselības sistēmas klupšanas akmeņi - resursu trūkums, uzturēšana un administrēšana (1)

Par 60 eiro mēnesī var strādāt lokālā programmā

Ģimenes ārsts Andris Baumanis e-veselību kā darba vidi neizmanto. Gan e-receptes, gan darba nespējas lapas raksta lokālā datorprogrammā. Digitālas ir arī pacientu veselības kartes un pat kvītis. Risinājums mēnesī izmaksā 60 eiro. Ārsts atzīst, ka šādi strādājot, e-veselības traucējumus tikpat kā nejūt.

"Lokālā programmā ārsts var uzrakstīt recepti, atvērt slimības lapu, bet viņa neaiziet uz e-veselību, ja tai brīdī e-veselība nestrādā. Man programmā parādās luksofors, kurā iedegas sarkanā gaisma, ka šajā brīdī e-veselība nestrādā, bet tas nozīmē, ka

tajā brīdī, kad tā atsāks strādāt, manis uzrakstītie dokumenti - vai tā ir recepte, vai slimības lapa, aizies uz e-veselību, un man tas nebūs jādara otrreiz," raidījumam "de facto" stāsta ārsts Andris Baumanis.

Šis būtu ideālais veids, kā lietot e-veselību, uzskata Nacionālajā veselības dienestā, kas administrē vienu no lielākajām informācijas sistēmām Latvijā. Šāds modelis strādā arī daudzās citās valstīs. Ģimenes ārstiem ik mēnesi ir aptuveni 70 eiro piemaksa izdevumiem par informācijas tehnoloģiju izmantošanu. To tagad saņem visi, bet lokālās datorprogrammas lieto aptuveni puse ārstu. Iespējams, nākotnē piemaksa būs tikai tiem, kas patiešām lieto lokālās programmas.

Medicīnai paredzētā nauda aizies tehnoloģijām?

"Kāpēc mums šo naudu, ko valsts dod prakses uzturēšanai, kopējā fondā, jādod tehnoloģijām? Ja šobrīd e-veselība ir brāķis, tad vajag uztaisīt jaunu un modernu, ātru un drošu, savukārt to naudu, kas mums tiek iedota, lai mēs varam izlietot tiešām medicīniskām lietām," uzskata Latvijas ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide.

"Tika analizēta šī datubāze, tās ātrdarbība, un tur mēs arī atradām to problēmu, kur, diemžēl jāsaka, ka resursu trūkuma dēļ šī datubāze netika pienācīgi uzturēta un administrēta," atzīst Veselības ministrijas Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktora vietnieks IT jautājumos Edgars Goba.

Pēc notikušā e-veselība strādā bez traucējumiem

Tomēr tieši sistēmas apstāšanās bija tā, kas lika izšķirties par atteikšanos no e-veselības trešās kārtas attīstīšanas, izmantojot Eiropas fondu naudu. NVD vadība uzskata, ka tieši sekošana stingrajiem Eiropas fondu naudas izmantošanas rāmjiem ir bijusi tā, kas šo sistēmu ievedusi nosacītā strupceļā.

"Ļoti lielā daļā projektu, kad lietotājiem ir liela naudas summa, maza institucionālā kapacitāte, ja institūcija uzskata par savu pienākumu galvenais realizēt projektu - nevis radīt produktu, kas pēc tam būs lietojams, bet realizēt projektu tā, lai pēc tam dokumenti ir kārtībā, lai visi nodevumi ir notestēti, parakstīti, nauda pārskaitīta, visi termiņi ir ievēroti, - tad tā institūcija jūtas droši, bet pēc tam kvalitatīvs produkts beigās nav, un arī atbildīgo nav," saka NVD direktors Edgars Labsvīrs.

E-veselībā līdz šim brīdim kopumā iztērēti 14,5 miljoni eiro

Pirmie plāni par e-veselību tapa iepriekšējās desmitgades vidū. Pēc krīzes laikā paņemtās pauzes sākās iepirkumi. Vienā no auditiem secināts, ka dažādi izpildītāji līdzīgus uzdevumus veikuši par samaksu, kas atšķīrusies pat piecas reizes (15 265 eiro un 3141 eiro). Pirmajā kārtā tika pieļautas kļūdas, kas tālāk atsaucās arī uz visa projekta attīstīšanu. Piemēram – nevis radīts sākotnējs risinājums, kas tiktu vēlāk secīgi papildināts. Bet gan izsludināti vairāki paralēli iepirkumi, un katrs izstrādātājs gājis savu ceļu.

"Paralēli trīs projekti tiek realizēti, bija tādi projekti, kas bija realizēti ātrāk un nebija integrācijas platformas, kā rezultātā izstrādātājs bija izstrādājis, viņš grib, lai viņa produktu pieņem. Bet produktu īsti nevarēja simtprocentīgi pārbaudīt un notestēt. Un, kad pienāca integrācijas platforma, produktam tas termiņš bija notecējis un pretenzijas pret izstrādātāju vairs nav iespējamas," atklāja Goba.

Visu kopā bija jāsaliek jau otrajā projekta kārtā

 Tā veidojusi lielāko daļu no e-veselības izmaksām (~10 miljoni eiro), un to izstrādātāja – "Lattelecom" (tagad TET) meitas uzņēmums "Lattelecom Technology" (tagad T2T). Viņu pārstāvis norāda, ka uzņēmums jau pirms aptuveni diviem gadiem pabeidzis un nodevis pēc pasūtītāja prasībām izstrādātās informācijas tehnoloģiju daļas, par kurām bija atbildīgs. Un kopš tā laika nav bijis iesaistīts sistēmu apkalpošanā vai uzturēšanā.

"E-pakalpojumi un informācijas sistēmas ir “digitāls spogulis” reālajiem pārvaldes procesiem. Ja tie ir sarežģīti, savstarpēji pārklājas, tajos iztrūkst loģikas, tad šīs procesu kļūdas atspoguļosies arī informācijas sistēmā," norāda T2T izpilddirektors Viesturs Bulāns.

Otrās kārtas rezultātā bija jābūt strādājošai e-veselībai. Tagad e-recepte un darba nespējas lapa ir, bet nosūtījuma un vienotas pieejas veiktajiem izmeklējumiem aizvien nav. Tie gan ir izstrādāti, bet palaist lietošanai aizvien nevar. Piemēram, magnētiskās rezonanses izmeklējuma attēli ir vairākus gigabaitus lieli, bet platformas ierobežojums – 8 megabaiti.

"Tā lielā kļūda, ko es varu kā ārsts un politiķis pateikt - tanī brīdī, veidojot sistēmu, vairāk tika domāts par tādu dokumentu digitalizāciju, mazāk kā par sistēmu kā plūsmu, kas strādā, informācijas ievadīšanu un tālāk jau konkrētu datu paņemšana un visa uzturēšana, kā rīks, kas ir komunikators ar pacientu un ārstu, datu uzkrāšana," saka bijusī veselības ministre, tagad Saeimas deputāte Anda Čakša.

Jau pirms pieciem gadiem tika celta trauksme par sliktu projekta pārvaldību

Bet Nacionālajā veselības dienestā pirmo reizi kopš 2018. gada rudens aizpildīti visi par informācijas tehnoloģijām atbildīgie amati. Intereses strādāt ar valstī otru lielāko informācijas sistēmu nebija. Tagad atrasts veids, kā šiem darbiniekiem samaksāt viņu kompetencei atbilstošu atlīdzību. Viņu vadībā tad arī būs jāatrod pareizais ceļš e-veselības attīstīšanai.

Tā kā tas lēmums tika pieņemts pirms nedēļas, un tas nācās smagi - patiešām, samērot to iespēju strādāt vecajā pieejā vai izšķirties par jaunu risinājumu, tur bija ko darīt, bet šobrīd mēs intensīvi strādājam arī ar nozari un lietotājiem. Plāns būtu tuvāko mēnešu laikā izvētīt to, kas mums būtu patiešām nepieciešams, nodefinēt to minimālo nepieciešamību, līmeni nākamajai e-veselībai, saukt kopā nozari, tad atsevišķi izrunāties ar ārstiem, farmaceitiem, pacientiem un visiem, kas lieto šo sistēmu, un trešais sarunu raunds tad ir gala patērētāji kopā ar izstrādātājiem, un tad jau mēs varam ļoti apzināti ļoti mērķtiecīgi strādāt pie iepirkuma definēšanas.

NVD vadība uzskata – lai neatkārtotu vecās kļūdas, e-veselība tālāk jāattīsta, jau līdz ar iepirkumu kopā ar lietotājiem testējot konkrētus prototipus. Un tikai pēc tam slēgt līgumus.