Nu jā, bet mēs esam ceļā uz to, es nedomāju, ka tur var kaut kas var mainīties. Šobrīd mēs jau strādājam pie finanšu ekonomiskajiem aprēķiniem, un es nedomāju, ka te var kaut kas mainīties.
NP: Un kā ir ar vietu, atrašanās vietu?
To tad mēs skatīsimies. Es ļoti ceru uz plašu konkursu, uz plašu iesaisti, uz piedāvājumiem. Tas ir arī mūsu mērķis - pēc iespējas vairāk iegūt šos piedāvājumus, lai mēs varētu meklēt valstij visizdevīgāko risinājumu.
NP: Tātad šobrīd jau ir skaidrs, ka tas nebūs uz valstij piederošas zemes?
Tīri teorētiski tā varētu būt kāda… bet tad būtu jau mazliet sarežģītāka jau tā līguma forma, bet tas noteikti nav pašmērķīgi, lai tas noteikti būtu uz valsts zemes. Ja būs pēkšņi kāda sarežģītāka līguma forma no valsts puses vai no pašvaldības puses, teorētiski tāda iespējamība ir, bet principā mēs ejam tomēr vairāk publiskās privātās partnerība, tādu virzienu izskatām, lai tas piedāvājums nāktu. Kā mēs zinām, lielākoties tie zemes gabali jau ir vienu vai otru privāto investoru rokās. Mēs ļoti ceram uz tiešām plašu piedāvājumu.
Kultūras ministra optimisms gan bijis pārsteidzīgs. Šonedēļ viņš atkāpjas no vārdiem, ka lēmums jau ir pieņemts, un pieļauj, ka valstij pieejamās zemes atmestas pārāk ātri.
"Izpētīt, vai vispār ir iespējama publiskā privātā partnerība situācijā, ja valstij nav savas zemes. Atbilde bija "jā", tātad juridiski tas ir iespējams. Protams, ka tur ir riski, neviens neapgalvo, ka tas ir ideāls variants bez absolūti riskiem, protams, ka ir riski, bet teorētiski juridiski tas ir iespējams. Nākamais mūsu pētījums, pie kā šobrīd strādā LIAA, ir pētījums par šo finanšu ekonomisko aprēķinu, vai tas ir ekonomiski pamatojams, vai tas ir valstij izdevīgi. Un tādēļ tiek pētīta šī iespēja par privātām zemēm, nevis lēmums, ka mēs noteikti grasāmies tur būvēt," piebilda Puntulis.