Nelielos daudzumos D vitamīns ir atrodams arī pārtikas produktos, piemēram, treknās zivīs (lasis, sardīnes, siļķes, makreles), sarkanajā gaļā (īpaši liellopa aknās), kā arī sierā un olas dzeltenumā.
Rudenī un ziemā – pēc saules uz aptieku!
Ja ir iespēja sekot līdzi un sabalansēt savu uzturu un nav novērojams D vitamīna trūkums, to varam uzņemt ar pārtiku, skaidro Z.Ozoliņa. Tomēr rudens un ziemas periodā tas ir grūti izdarāms, īpaši, ja jau ir izveidojies D vitamīna deficīts. Šādā gadījumā vislabāk pēc “saules” doties uz aptieku, lai noteikto diennakts devu varētu uzņemt ar uztura bagātinātājiem vai ārsta nozīmēto medikamentu ar fiksētam un noteiktām devām.
Aptieku plauktos D vitamīna uztura bagātinātāju piedāvājums ir ļoti plašs. Katrs var izvēlēties sev atbilstošāko lietošanas veidu, devas un biežumu. D vitamīns ir pieejams gan pilienu, gan kapsulu, gan tablešu un aerosola veidā. To var lietot gan katru dienu, gan tikai vienu reizi nedēļā. Taču ieteicams to uzņemt no rīta, jo tas ir rīta vitamīns un tā lietošana vakarā var pasliktināt iemigšanu.
Lietojot D vitamīnu, ir svarīgi ievērot lietošanas instrukcijā norādītās devas un ņemt vērā, ka maziem bērniem 0-6 mēnešu vecumā maksimālā diennakts deva ir 1000 SV, 7-12 mēnešos – 1500 SV, 1-3 gados – 2500 SV, 4-8 gados – 3000 SV, 9-18 gados – 4000 SV un sākot no 19 gadiem – 4000 SV.
Jāņem vērā, ka bez nozīmējuma no speciālista dienas devu nevajadzētu pārsniegt. Turklāt vislabāk katram dienas D vitamīna devu ir noteikt, vēršoties pie ārsta un vadoties pēc D vitamīna līmeņa asinīs, ko uzrāda analīzes.