Gāzes noplūdē Rīgā saindējušies trīs cilveki

Trešdien plkst. 22.14 "Gaso" Rīgas iecirkņa Avārijas dienests saņēma izsaukumu no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) uz kādu daudzdzīvokļu māju Gravas ielā Rīgā, kur vienā no dzīvokļiem tika konstatēta cilvēku saindēšanās ar gāzi.

Cietuši trīs cilvēki, no kuriem divi tika hospitalizēti, bet vēl viens no medicīniskās palīdzības atteicās. Apsekojot objektu, tika konstatēta tvana gāzes klātbūtne dzīvoklī un pārtraukta dabasgāzes padeve visiem ēkas kāpņutelpā esošajiem dzīvokļiem.

Apsekojot ēkas kāpņu telpu un dzīvokļu durvju ailes, tika konstatēta tvana gāzes esamība, un sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) tika evakuēti ēkas iedzīvotāji no 13 dzīvokļiem un uzsākta telpu vēdināšana. Pēc vēdināšanas un dzīvokļu pārbaudes iedzīvotājiem tika atļauts atgriezties dzīvokļos.

Rubinčika norādīja, ka tvana gāze rodas nepilnīgas sadegšanas rezultātā, kad netiek nodrošināts atbilstošs skābekļa pieplūdums gāzes iekārtai, tāpēc iespējamais tvana gāzes rašanās cēlonis ir neatbilstoša apkures ierīces (gāzes aparāts), tās dūmvada un dabīgās ventilācijas ekspluatācija.

Objekta apsekošanas brīdī tika konstatēts, ka apkures katlam nav nodrošināta pietiekama gaisa pieplūde, kā arī vizuālā apskate liecināja par to, ka ilglaicīgi nav veikta gāzes aparāta profilaktiskā apkope.

"Gaso" atgādināja, ka lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmā uzstādīto B un C tipa gāzes aparātu profilaktiskā apkope jāveic vienu reizi gadā, tāpēc aicināja neatlikt savas apkures sistēmas pārbaudi pie sertificētiem speciālistiem. Lai laikus konstatētu tvana gāzes klātbūtni telpā, nepieciešams uzstādīt tvana gāzes detektoru, kas laicīgi brīdinās par tvana gāzes koncentrācijas palielināšanos.

Atbilstoši Ministru kabineta Ugunsdrošības noteikumiem apkures iekārtu un ierīci, kurā par kurināmo izmanto gāzi (gāzes aparāts), tīra un tā tehnisko apkopi un tehniskā stāvokļa pārbaudi jāveic ne retāk kā reizi gadā, ja ražotājs nav noteicis citādi.

Ja apkures ierīce atslēgta ilgāk par sešiem mēnešiem, jāveic ārpuskārtas dūmgāzu novadīšanas un ventilācijas kanālu pārbaudi un sastāda tehniskā stāvokļa pārbaudes aktu. Dabīgās ventilācijas kanālu jāpārbauda un jātīra ne retāk kā reizi trijos gados, ja objektā ir gāzes aparāts.

Rubinčika skaidroja, ka tvana gāze jeb oglekļa monoksīds rodas, nepilnīgi sadegot malkai jeb citam kurināmajam, gadījumā, ja tam nav pietiekamas skābekļa piekļuves. Tvana gāze ir bez krāsas un smaržas, to praktiski nav iespējams sajust, ja vien telpa nav aprīkota ar speciālu tvana gāzes detektoru. 

Saindēšanās ar tvana gāzi var notikt, ja, izmantojot autonomo gāzes apkuri, telpā netiek nodrošināts atbilstošs skābekļa pieplūdums.

"Gaso" norādīja, ka, iekļūstot asinīs, tvana gāze veido savienojumu, kas neļauj transportēt skābekli, tādēļ audos rodas skābekļa deficīts. Tvana gāzes ieelpošanas gadījumā var rasties ne tikai saindēšanās, bet arī sirds ritma traucējumi, miokarda infarkts, insults. Bīstami, ja saindēšanās notiek naktī, jo cilvēks var aiziet bojā miegā.

Par saindēšanos ar tvana gāzi liecina galvas reiboņi, galvassāpes, redzes traucējumi, elpošanas traucējumiem, vemšana un bezsamaņa.