"Šeit es saņemu nedēļā to, ko Latvijā saņem mēnesī." Latvieši Lielbritānijā skaidro, kāpēc neplāno atgriezties arī pēc "Brexit" (111)

Lielbritānijā strādājošā Kristīne Petrovska reiz jau mēģinājusi ar bērniem atgriezties Latvijā. Taču Kurzemes reģionā par mazkvalificētiem darbiem maksājot minimālo algu, savukārt uzņēmēji Latvijā, pretstatā Anglijai, nav pretimnākoši, cenšoties salāgot darba grafiku ar bērnu aprūpi.

"Pirmā reize jau bija vilšanās. Tajā laikā man bija tikai divi bērniņi, un es sapratu, ka es ar diviem nevaru. Vai es uzņemtos tādu risku? Es nedomāju, jo nav runa tikai par mani," sieviete sacīja "TV3 Ziņām". 

"Man ir bērni, kas iet skolā un pieņēmuši angļu valodu kā savu valodu. Es uzskatu, ka arī maniem bērniem nākotne būs Anglijā.

Es arī negribu raustīt bērnus šurpu turpu tādēļ vien, ka man ir ienācis prātā pamēģināt."

Divi citi Lielbritānijā dzīvojoši latvieši - Kaspars Liepiņš un Kaspars Gulbis - no Latvijas aizbraukuši, jo nebija jutuši plaši aprunāto algu kāpumu. Abi šobrīd ir noliktavas strādnieki. Noliktavā Regbijā viņi pelnot vairāk nekā britu minimālās algas stundas likmi, kas ir 8 mārciņas un 21 penss. 

"Visi nevar būt profesori un izmācījušies. Arī parastā darba darītājam ir jāpelna daudz maz tā, lai cilvēks varētu dzīvot, ne tikai vilkt dzīvību," raidījumam sacīja Liepiņš. 

"Ja šeit es saņemu nedēļā to, ko Latvijā cilvēks saņem mēnesī, tad reāli četras reizes vairāk par vienkāršu noliktavas darbu."

Savukārt viņa vārdabrālis Rīgā nevarējis atrast darbu par ko maksātu pietiekami, lai varētu atļauties īrēt dzīvokli. Viņš meklējis darbu kā jumtu meistars-skārdnieks, bet darba devēji neesot gribējuši godīgi maksāt algu.

"Ir ļoti daudz firmas Latvijā, kas negrib maksāt oficiālas algas, maksā konvertos. Es pats tam visam gāju cauri. Man 10 gadus viss tika maksāts konvertā, un nekādas sociālās garantijas nebija," Gulbis atklāja "TV3 Ziņām".

Emigrācijā dzīvojošie arī esot neapmierināti, ka Latvijā arvien vairāk tiek nodarbināti ārvalstu pilsoņi.

"Trešo valstu imigrantus viņi grib, bet pašiem vietējiem cilvēkiem nevar nodrošināt daudz maz normālas algas. Vistīrākais genocīds pret tautu," raidījumam sacīja Liepiņš.

Dzīvojot ārzemēs, grūtākais esot tas, ka nav tieša kontakta ar ģimeni - sievu un meitu.

"Es viņu redzu tikai videozvanā, "Messenger" vai "Skype". Tas nav viegli. Bet nav variantu. Atgriezties Latvijā pie tiem grašiem?" sacīja vīrietis.

Pirms Lielbritānijā stājušies spēkā stingrie imigrācijas likumi, šovasar uz dzīvi Anglijā pārcelšoties arī Liepiņa sieva un bērns. 

"Domājam no septembra bērnu šeit skolā laist. Es pieņemu, ka daudzas citas ģimenes arī vēl cenšas pēdējā vilcienā ielēkt," viņš minēja "TV3 Ziņām".

Arī Kaspars Gulbis neplānojot tuvākajā laikā atgriezties Latvijā. Šobrīd viņš īrē istabiņu mājā ar pieciem citiem iebraucējiem, taču drīz pārcelšoties uz paša īrētu dzīvokli. Ideju par atgriešanos dzimtenē vīrietis varētu apsvērt vien tad, kad tuvosies vecumdienas.

Precīzu statistiku par to, cik kopumā Lielbritānijā dzīvo Latvijas valstspiederīgo, varēs uzzināt gada beigās, kad būs noslēgusies pietikšanās obligātajam pastāvīgā iedzīvotāja statusam, kas ir obligāti jānokārto, lai drīkstētu Lielbritānijā legāli dzīvot un strādāt.

Viedo: "TV3 Ziņu" sižets