Līdz 2050. gadam iedzīvotāju skaits Rīgā var sarukt par 89 000, bet valstī kopumā - par vairāk nekā 400 000 (7)

Pētījuma "Demogrāfiskās prognozes Rīgā, tās apkaimēs un Rīgas metropoles iekšējā telpā" pasūtītājs ir Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments un pētījums veikts izstrādājot Rīgas attīstības programmu 2021.-2027. gadam.

Kā skaidro departamenta pārstāve Solvita Brence, pirms izstrādāt jauno Rīgas attīstības programmu, esot būtiski sagatavot Rīgas, tās apkaimju un Rīgas metropoles iekšējās telpas demogrāfijas prognozes, jo tās ir nepieciešams, lai plānotu mājokļu nodrošinājumu, pašvaldības sniegto pakalpojumu nodrošināšanu, darbavietas un citus uzdevumus.

Pētījuma uzdevums bija nodrošināt, lai programmā iekļaujamie uzstādījumi un sasniedzamie rādītāji tiktu balstīti atbilstoši esošajām un prognozētajām tendencēm.

Demogrāfisko prognožu varianti 2030. un 2050. gadam ir izstrādāti Rīgai, visām Rīgas apkaimēm, kā arī Rīgas metropoles iekšējās telpai. Kopumā pētījums ietver sevī trīs attīstības scenārijus.

Kā secināts vienā no pētījuma scenārijiem, ja saglabāsies 2011.-2019. gadā novērotās iedzīvotāju skaita izmaiņu tendences, tad Rīgas iedzīvotāju skaits no 633 000 iedzīvotāju 2019. gadā samazināsies līdz 600 000 iedzīvotāju 2030. gadā un līdz 544 000 cilvēku 2050.gadā.

Prognozējamais iedzīvotāju skaita procentuālais samazinājums Rīgai pret 2019.gadu būs mīnus 5,2% 2030. gadā un mīnus 14% 2050.g adā.

Vienlaikus pētījumā secināts, ka saglabājoties šīm tendencēm, Pierīgas reģiona iedzīvotāju skaits praktiski nemainīsies. Proti, no 371 000 iedzīvotāju 2019. gadā Pierīgas reģiona iedzīvotāju skaits samazināsies līdz 369 000 cilvēku 2030. gadā un 367 000 iedzīvotājiem 2050. gadā.

Lai gan pētījuma scenāriji paredz, ka Rīgai būs raksturīga iedzīvotāju novecošanās un pieaugs gan iedzīvotāju skaits vecumā virs 65 gadiem, gan šo iedzīvotāju īpatsvars pret kopējo iedzīvotāju skaitu, šīs izmaiņas nebūšot tik izteiktas kā Pierīgā un Latvijā kopumā.

Dati liecina, ka Latvijā 2030. gadā dzīvos 144 000 bērnu vecumā līdz sešiem gadiem, Rīgā - 49 000, bet Pierīgā - 32 000. Salīdzinot ar 2019. gadu, bērnu skaits šajā vecumā Latvijā varētu samazināties par 1,6%, Rīgā - pieaugt par 0,4%, bet Pierīgā - samazināties par 1,3%. Vislielākais bērnu skaits šajā vecuma grupā ir prognozējams pēc iedzīvotāju skaita lielākajās apkaimēs, novados un pilsētās.

Vienlaikus pašvaldība vērš uzmanību, ka apskatot Rīgai un Rīgas tuvāko vietvaru iedzīvotāju skaita prognozi, ir jāņem vērā tas, ka Latvijā kopumā būs vērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās. 

Proti, viens no pētījuma scenārijiem paredz, ka, ja saglabāsies 2011.-2019. gada dabiskā pieauguma un 2016.-2019. gadā novērotās migrācijas tendences, tad Latvijas iedzīvotāju skaits no 1,92 miljoniem iedzīvotāju 2019. gadā samazināsies līdz 1,76 miljoniem iedzīvotāju 2030. gadā un līdz 1,49 miljoniem 2050. gadā.

Rīgas pašvaldības uzdevums, izstrādājot Rīgas attīstības programmu 2021.-2027. gadam, ir rast risinājumus, kas maksimāli mazinātu negatīvo tendenču attīstību, bet veicinātu iedzīvotāju palikšanu uz dzīvi Rīgā un sekmētu jaundzimušo iedzīvotāju īpatsvara pieaugumu galvaspilsētā.