Pūļa finansēšanas platformas – faktiski neuzraudzītas; kriminālprocesi arī Latvijā (1)

Tās nebūt nav vienīgās Latvijas iedzīvotāju veidotas un Igaunijā reģistrētās līdzīga veida platformas. Šāds biznesa modelis ir pēdējā laika tendence, kas rada jautājumus - kas notiek šajā nozarē un kā tiek uzraudzīts šis finanšu darījumu bizness.

Pūļa finansēšana platformās interneta vidē satiekas tie, kas vēlas finansējumu saviem projektiem, ar tiem, kas gatavi tos finansēt, cerot uz procentiem. Igaunija, kas allaž lepojusies ar saviem digitālajiem risinājumiem, arī šo uzsvērusi, kā vienu no saviem īpašajiem pakalpojumiem. Tur platformas ir salīdzinoši vienkārši reģistrēt, un to izmantojuši arī Latvijas iedzīvotāji. Tā ar adresi Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, bet izpildītājiem Latvijā strādāja gan “Kuetzal” un “Envestio”, gan joprojām strādā, piemēram, “Monethera”, “Wisefund” un “Crowdestor”.

“Keutzal” un “Envestio”, kas inevstoriem solīja pat 20 un vairāk procentu ienesīgumu un iespēju jebkurā brīdī naudu saņemt atpakaļ, kādā dienā pazuda. Līdz šim plašāka uzmanība gan Latvijā, gan Igaunijā pievērsta “Envestio”, bet “Kuetzal” pazuda pirmā. Jānis Garančs, kurš investējis abās, atceras: “Pēkšņi decembrī šīs platformas viena pēc otras nomainīja vadību, ieliekot tādus cilvēkus, par kuriem, kad es sāku lasīt tos forumus, likās – nu kas tad tas?!”

Līdzīgās platformās viņš iegulda jau četrus gadus, un pēc Garanča teiktā – liela daļa ir drošas. Bet šīs izrādījās citādas. “Šajā platformā es ieguldīju tādu nelielu naudas summu. Faktiski, lai paplašinātu grozu, diversificētu, un, es atzīšos, es vienkārši biju nolaidīgs,” stāsta J.Garančs, atzīstot, ka zaudējis modrību, vērtējot platformu. Arī banku konti, kas sakumā bija arī Latvijas bankās, platformām mainījušies. “Kuetzal” konts beigās parādījies Maltā. Jānis Garančs spriež, ka bankas attiecās sadarboties.

Platformas “Kuetzal” birojs kādu laiku atradās Rīgā, Strēlnieku un Dzirnavu ielas stūrī, kur intervēt platformas veidotājus brauca arī blogeri, kas parasti stāsta par šāda veida platformām. Piemēram, Jorgens Volfs. Rakstā par platformu, kas tapis 2019. gada maijā, viņš nofotografējies ar platformas veidotājiem - tās vadītāju Albertu Čeveru un projektu menedžeri Romanu Antonovu. 19.decembrī Volfs gan papildināja rakstu, ka ar platformu tomēr kaut kas nav kārtībā, bet šī gada 16. janvārī – ka lapa ir krāpnieciska.

Aktīvisti, veicot savu izpēti, bija atklājuši, ka vairāki projekti, kuros aicina investēt, ir vismaz aizdomīgi. Viens no tiem - “Alborg Petrol”. Latvija reģistrēta degvielas kompānija, kurai “Kuetzal” it kā nodrošinājis 850 000 eiro aizdevumu. Finanšu rādītāji par darbības vērienu neliecina un, kā pārliecinājās Latvijas Televīzija, arī norādītajā adresē – vienā no Mūkusalas biroju ēkām - to atrast nevar.

Ar nu jau pazudušās firmas pārstāvjiem sazināties neizdevās un arī uz vēstulēm “Facebook” viņi neatbildēja. Ēkā, kur agrāk bija “Kuetzal” birojs, ir plāksne par uzņēmuma “AA Capital” klātbūtni. Arī tas saskaņā ar “Lursoft” datiem pieder A.Čeveram. Taču arī tur – klusums.

ENAP priekšnieka vietniece Ilze Sokolovska saka, ka platformas atgādina finanšu piramīdu, solot lielu atdevi no investīcijām. “Mēs visi atceramies par firmām, kuras ņēma noguldījumus no iedzīvotājiem, tagad mēs dzīvojam digitālajā pasaulē. Tas ir apmēram tas pats, tikai elektroniskajā vidē,” viņa skaidro. ENAP gan par “Envestio”, gan “Kuetzal” uzsākti kriminālprocesi. Tie notiek paralēli Igaunijā sāktajām izmeklēšanām par šīm pašām firmām.

“Mēs esam sākuši procesu, balstoties uz iesniegumiem. Tie, kas ir iesniegti tieši mums. Bet sadarbības laikā mēs esam noskaidrojuši, protams, arī visus apstākļus, kas ir Igaunijā un cenšamies sadarboties ar Igaunijas kolēģiem,” stāsta I.Sokolovska.

Latvijas policijā aicina cilvēkus, kas zaudējuši naudu šo platformu pazušanas dēļ, par notikušā detaļām rakstīt arī Igaunijas policijai (par “Envestio” - investment.fraud@politsei.ee; par “Keutzal” - kelmused@politsei.ee) , jo tā šobrīd apkopo ziņas par kopējo zaudējumu apmēru un cietušo skaitu. Bet tas neizslēdzot iespēju vērsies arī Latvijas iestādē.

Iepriekš gan arī Latvijas policijā uz šiem notikumiem raudzījās citādi. Piemēram, Garančs bija vērsies ar iesniegumu Valsts policijas Teikas iecirknī, bet viņam kriminālprocesa ierosināšanu atteica, jo “(..) neviena persona nav pasargāta no zaudējumiem, kas radušies no negūtās peļņas, ienākumu zudumiem, vai citiem netiešiem vai no darījumu izrietošiem zaudējumiem.”

Krāpniecība vai neveiksmīgs bizness, taču notiekošais apliecina, cik neuzraudzītas ir šīs platformas. Lai arī tās dibina Latvijas iedzīvotāji, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) pār to nav teikšanas. Bet Igaunijā pietiek vienkārši reģistrēties.

Igaunijas Finanšu ministrijā apliecināja, ka ir nodoms to mainīt - pastiprināt uzraudzību un prasīt izņemt licences. Regulējums ir izstrādes procesā. Tā gan nav tikai Igaunijas iniciatīva. Drīzumā stāsies spēkā Eiropas Savienības regula par pūļa platformām, lai ņemot vērā pārrobežu raksturu, Eiropas valstīs šīm platformām būtu vienots regulējums.

Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Aija Zitcere stāsta: “Pagājušā gada decembrī ir panākta politiskā vienošanās starp Eiropas padomi un parlamentu par šīs regulas priekšlikumu, līdz ar to šobrīd notiek darbs tehniskā līmenī, lai sagatavotu tekstu publikācijai, līdz ar to viņa tuvākajā laikā stāsies spēkā.”

Tas nozīmē, ka ne tikai Igaunijai vai citām valsītim, bet arī Latvijai bus jāpiemēro savi likumi regulai. Šobrīd Latvijas likumi klasiskas pūļa finansēšanas platformas licencēšanu nemaz nepieļauj. Paredzams, ka Latvijā reģistrētās platformas uzraudzīs FKTK. Komisijas vecākais juriskonsults Ingus Valtiņš skaidro: “Sākotnēji šīs platformas tika veidotas maza apjoma investīcijām, projektiem, kur iedzīvotāji varētu savus brīvos līdzekļus investēt. Bet tagad šis bizness ir aizgājis citā līmenī, šie investīciju produkti ir ļoti augsta riska.”

Tie nozares pārstāvji no Latvijas, kas joprojām darbojas Igaunijā, skaidrot biznesu un nozarē notiekošo neraujas, gaidot, kad situācija pēc divu platformu kraha nostabilizēsies. “Wisefund” platformas vadītājs Ingus Linkēvics rakstiskā atbildē sacīja, ka uzticība platformām Baltijas reģionā ir iedragāta, bet ilgtermiņā tas būšot ieguvums, jo cilvēki rūpīgāk izvērtēs riskus.

Joprojām strādājošās platformas gan arī sola riskantos, salīdzinoši lielos ienesīguma procentus. “Wisefund” uz to atbild, ka perspektīvai biznesa idejai uzņēmumi aizņemoties arī ar 50 un pat 100 procentiem un atmaksā aizdevumus, no kā šos investoriem solītos 20 procentus arī spējot segt. Vienlaikus viņš gan arī norāda, ka regulētā biznesā procenti parasti ir mazāki, ko pierāda valstis, kur regulējums jau ir.