Savākti vismaz 9100 paraksti, pieprasot izdot Misāni Latvijai (13)

Petīcijas iniciatore ir Aija Lulle. Viņa vietnē izklāstījusi situāciju, kādā nonākusi patlaban Dānijā apcietinājumā esošā Misāne, aicinot parakstīties par viņas izdošanu Latvijai.

Jau vēstīts, ka Dānijas apgabaltiesa piektdien nolēma paturēt apcietinājumā Latvijas pilsoni Misāni, kas faktiski nozīmē, ka viņa 20.februārī tiks izdota DĀR, aģentūrai LETA apstiprināja Misānes pārstāvji.

Kā ziņoja Latvijas Televīzija, tiesas sēdē Misānes advokāts bija iesniedzis jaunus pierādījumus, lai sieviete netiktu izdota. Advokāts uzsvēris, ka sodam jābūt proporcionālam pret nodarīto, norādot, ka DĀR uz tiesu vien Misānei var nākties gaidīt divus gadus. Savukārt prokurors norādījis, ka Misāne ļoti vēlu nākusi klajā ar jauniem pierādījumiem un ļaunprātīgi novilcinājusi tiesu. Prokurors prasīja, lai Misāne pēc iespējas ātrāk tiktu izdota DĀR.

Savukārt Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) sarunā ar aģentūru LETA pauda nostāju, ka Ārlietu ministrija ir aktīvi strādājusi pie tā, lai Misānei tiktu sniegta visa nepieciešamā palīdzība.

Ministrs solīja, ka ministrija turpinās sniegt palīdzību Misānei arī nākotnē, neatkarīgi no notikumu attīstības. Ministrs pauda cerību, ka vēl varētu būt kādi tiesiskie līdzekļi, lai novērstu Misānes izdošanu, taču uzsvēra, ka Dānijas tiesas lēmums ir jārespektē.

Latvijas prokuratūra patlaban Dānijas tiesas lēmumu nekomentē, taču tuvākajā laikā apsvērs tālākos iespējamos risinājumus attiecībā uz Misāni, aģentūrai LETA sacīja prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.

Pēc Misānes pārstāvju sniegtās informācijas, piektdien tiesā tika vērtēts, vai sieviete būtu atbrīvojama, jo viņa varētu būt jau izcietusi sev piemērojamo sodu, vai arī viņa būtu izdodama tiesāšanai Dienvidāfrikai, kur viņai draud 15 gadu cietumsods par pašas bērna nolaupīšanu un citām apsūdzībām.

Līdzīgs jautājums tika skatīts jau pagājušajā mēnesī. Sievietes pārstāvji apgalvoja, ka tiesa sākotnēji nolēma Misāni atbrīvot, taču Dānijas prokuratūra nekavējoties cēla pretprasību, pēc kuras Dānijas tiesa tomēr nolēma Misāni paturēt apcietinājumā. Šāds lēmums tika pieņemts, lai arī DĀR nebija viņu pārņēmusi iepriekš noteiktajā 30 dienu termiņā.

No Misānes pārstāvju stāstītā izriet, ka Dānijas prokuratūra "ar visiem iespējamiem līdzekļiem mēģina panākt, lai Misāni izdotu Dienvidāfrikai". Dānijas prokuratūra argumentējot savu rīcību ar to, ka DĀR esot garantējusi Misānei vietu cietuma kamerā kopā ar 18 citām ieslodzītajām, kur viņai būtu nodrošināti 4,4 kvadrātmetri personīgās telpas. Ņemot vērā minēto, no 8.februāra Misāne apcietinājuma vietā sāka badastreiku. Tā mērķis ir pievērst uzmanību Eiropas Savienības (ES) pilsoņu tiesībām, kas aizliedz izdošanu uz trešajām pasaules valstīm.

Dānijas prokuratūra iepriekš bija informējusi Misānes pārstāvjus, ka sievieti plānots izdot DĀR jau 12.februārī. Izdošana gan tika atlikta, lai sagaidītu piektdienas tiesas sēdi.

Misānes pārstāvji aģentūru LETA iepriekš informēja, ka sieviete 2011.gadā iepazinusies ar DĀR pilsoni un pēc četriem gadiem abiem piedzimusi meita. Taču starp abiem vecākiem sākušies konflikti, kas sākotnēji bijuši finansiāli motivēti. Pēc tam vīrietis vienpusēji nolēmis pārtraukt attiecības un esot sācis vardarbīgi izturēties gan pret Misāni, gan pret abiem ģimenes nepilngadīgajiem bērniem.

Baidoties par savu un savu bērnu drošību un dzīvību, 2018.gada maijā Kristīne nolēmusi meklēt patvērumu Latvijā, norādīja radinieki. 2018.gada decembrī Misāne devusies darba braucienā caur Kopenhāgenu uz Mozambiku, taču, šķērsojot robežu, viņa aizturēta, jo bijusi Interpola meklēšanā. DĀR bija norādījusi, ka Misāne tiek meklēta par bērna nolaupīšanu. Tagad DĀR sievietei draudot 15 gadus ilgs cietumsods.

Šo lietu tika piedāvāts Pārņemt Latvijas prokuratūrai, taču tas netika darīts, jo, kā iepriekš skaidroja prokuratūra, Misānei DĀR tiek inkriminētas darbības, kas Latvijā neparedz nozīmīgus sodus, attiecīgi Eiropas apcietinājuma orderi par šīm darbībām nav bijis likumīga pamata pieņemt. Attiecībā uz citu iespējamo Misānes rīcību, kas teorētiski varētu atbilst krāpšanai un dokumenta viltošanai, Latvija, ņemot vērā pierādījumu trūkumu, nevarētu garantēt personas kriminālvajāšanu Latvijā, norādīja Latvijas prokuratūrā.