Video ⟩ Šaurs būris un dzīve izkārnījumos. Ķekavas novada iedzīvotāji satraukti par vilku aprūpi vietējā zoodārzā (1)

Video: "Bez Tabu" sižets

Zoodārzā atrodami ne vien zirgi, ponijs, ēzeļi, bet arī Latvijai netipiskie dingo suņi, kas galvenokārt sastopami Austrālijā. Tāpat te sastopama alpaka, lama un vairāki lūši.

Iepriekš minētie vilki dzīvo aptuveni 5x5 metru platā būrī. Krātiņa tuvumā valda pamatīga smirdoņa, ko izraisījuši ilgi nesavāktie izkārnījumi. Vilki būrī mīdās savos izkārnījumos. Tur redzams, ka vilkiem ir pārāk šauri. Viens no pieciem vilkiem pārvietojas ar grūtībām – lec uz trim kājām, jo viena kāja pamatīgi satraumēta.

"Pie viņiem ir bīstami iet un satīrīt. Mēs viņus barojam, iemetot gaļu, jo tur nevar ieiet, bīstami. Sākumā vilki bija divi, tagad jau vesels bars, jo viņi vairojas. To vienu vilku laikam cits vilks sakoda. Ārstu nevajag, jo trauma pati sadzīs. Saimnieks iedzina stabus voljerā, bet saķēra galvu, kad vajadzēja nožogot, jo liela summa sanāca," raidījumam "Bez Tabu" pastāstīja mini zoodārza darbinieks.

"Protams, no naudas, ko varam sagrabināt, darām. Neviens neko nepalīdz. Darām paši, ko varam. Iedzinām jau stabus aplokam. Runājot par eksotiskākiem dzīvniekiem, saņemam tos no visurienes Latvijā. Cilvēki saveduši, nezina, kur likt. Izmantoti kā rotaļlietas. Rotaļājas, bet, kad izaug, nezina, kur likt. Pa Latviju salasīti. Vilki arī. Mēs no rīta atradām pie zoodārza vārtiem mazus sunīšus, sāku audzēt, izauga vilki, savairojās. Daudzus dzīvniekus atnes, arī pundurcūciņu izvilkām Rīgā no miskastes, cilvēki to atrada. Viena lama paņemta no cirka. Cirkā kļuva nederīga, tāpēc atdeva mums," atklāja mini zoodārza saimnieks Igors Maļinauskas.

"Sūdzību par konkrēto dzīvnieku turēšanas vietu saņēmām pagājušā gada vasarā. Pārbaudē konstatējām vairāk sugu un dzīvnieku vienību, nekā bija pieteikti reģistrējot. Bija arī lūši un vilki. Tā kā lūši un vilki ir aizsargājamās un apdraudētās sugas, tās nav PVD kompetencē, mēs veicām darbības, kas attiecas uz mūsu uzraudzībā esošajiem dzīvniekiem," sacīja Pārtikas un Veterinārā dienesta Veterināro objektu uzraudzības daļas vecākā eksperte Ineta Kupče.

"Uzdevām novērst konstatētās neatbilstības, kas bija saistītas ar dzīvnieku (kazu, putnu, lamu) nepilnīgu reģistrāciju un higiēnas pārkāpumiem. Likām neatbilstības novērst. Par lūšiem un vilkiem ziņojām Dabas aizsardzības pārvaldei, lai tā tālāk skatās un veic pārbaudes savas kompetences ietvaros," atklāja PVD pārstāve Kupče.

"Skatām jautājumu par dzīvnieku izcelsmi un labturības prasībām. Ja runājam par vilkiem, redzams, ka voljeri, kuros tiek turēti, ir pārāk mazi tik daudziem dzīvniekiem. Nav nodrošināti nepieciešamie apstākļi, lai dzīvnieki tur varētu dabiski uzvesties, kā arī nav apstākļu, lai varētu droši apkopt. Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikts, ka plēsēju kārtas dzīvniekus, tai skaitā vilkus, drīkst turēt tikai specifiski reģistrētās turēšanas vietās,"

"Ja dzīvnieks iegūts no citas Eiropas Savienības vai trešās valsts, reģistrēšanu veic DAP, ja grib turēt vilku kā medījamu Latvijas dzīvnieku, nepieciešamas Valsts meža dienesta atļaujas. Tāpēc tagad tiek noskaidrots, vai ir atļaujas objektā turēt vilkus un lūšus, tiek vētīta to legālā izcelsme. Ja nav šo dokumentu, tad dzīvnieku turēšana uzskatāma par nelegālu, tādā gadījumā dzīvnieki ir konfiscējami. DAP kompetencē ir Latvijā aizsargājamie un starptautiskās tirdzniecības apdraudētie dzīvnieki. Šajā turēšanas vietā ir arī dzīvnieki, kuri pieskaitāmi pie starptautiskās tirdzniecības apdraudētajiem, piemēram, primāts. Arī tā izcelsme tiek pārbaudīta," atklāja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vadītājs Jēkabs Dzenis.