Klimata pārmaiņu dēļ atsevišķās vietās Latvijā, kur jūras krasts atkāpies sevišķi strauji, privātā īpašumā nonācis gan liedags, gan arī jūra. Tas ir pretrunā likumā noteiktajam, ka visa jūras piekraste pieder valstij līdz tai vietai, kur jūra sasniedz augstāko bangu, vēsta raidījums "900 sekundes".
Video ⟩ Privātīpašumā nonācis gan liedags, gan jūra. Latvija pirmā visā Eiropā mēģinās nedefinēt augstākās bangas robežlīniju (3)
"Jūras viļņu un Inčupes erozijas "kopdarbs" – šo divu spēku ietekmē noticis nobrukums." Ar Latvijas Universitātes Ģeoloģijas zinātņu doktoru un jūras krastu pētnieku Jāni Lapinski "900 sekundes" devušās uz Saulkrastiem, pie Baltās kāpas. Šoziem te notikuši vairāki stāvkrasta nobrukumi jeb krasta erozija.
"Kādreiz šajā vietā bija pietiekami augsta kāpa, kuru šobrīd daļēji noskalo jūras viļņi un Inčupe. Tā ir viena no vietām Latvijā, kur tas notiek pietiekami aktīvi. Šis objekts apdraud arī mazliet tālāk esošo atpūtas infrastruktūru – laipas un kāpnes," raidījumam stāsta Lapinskis.
Laipas un kāpnes ar laiku būs jāpārvieto citviet, saka pētnieks, jo iemesls ir viens – krasts virzās tām virsū.
Kopējais Latvijas piekrastes garums ir 500 kilometri, un erozija apdraud aptuveni piekto daļu šā garuma, lēš raidījums.
Šobrīd vairāk nekā 100 īpašumu atrodas jūras krastā vai pat daļēji zem ūdens, liecina biedrības "Baltijas krasti" pētījums.
Šo pētījumu finansējusi Vides reģionālā un attīstības ministrija (VARAM), lai analizētu jūras krasta erozijas ietekmi uz piekrastes zemju īpašumiem. Tāpēc šogad mēģinās noteikt vietu, līdz kurai teorētiski var sniegties jūras augstākā banga jeb vieta, kur vētrā nonāk augstākie viļņi līdz sauszemei.
"Ir ļoti daudz īpašumu, kuri nonākuši publiskajā pludmalē un tieši piekrastes erozijas dēļ. Šobrīd ir tāda situācija, ka visas šīs teritorijas, tas ir pludmale, pieder valstij jeb vieta, kur ir augstākās bangas. Un šie īpašnieki zaudē savu īpašumu un cieš dabas parādību dēļ," raidījumam norāda biedrības "Baltijas krasti" priekšsēdētāja Līga Brūniņa.
Tāpēc ir tik svarīgi noteikt, kur var būt augstākā banga un kā tā laika gaitā mainīsies. Diemžēl jūras krasts ir tik mainīgs, ka dabā noteikt vietu, kur jūra sasniedz augstāko bangu, ir ļoti sarežģīti.
Tāpēc vides pētnieki kā galveno kritēriju augstākās bangas robežas noteikšanai piedāvā izmantot absolūto augstumu virs jūras līmeņa, un šī informācija regulāri tiks atjaunota.
Video: Raidījuma "900 sekundes" sižets