Latvijā ik gadu atkritumos nonāk trešdaļa saražotās pārtikas (9)

Kā informēja Rīgas domē, Kaktiņš skaidroja, ka pārtikas produktus izmest atkritumos mēdz vairāk nekā divas trešdaļas jeb 67% Latvijas iedzīvotāju, turklāt šis rādītājs gada laikā pieaudzis par 8%. 20% iedzīvotāju produktus izmet vismaz vienu reizi nedēļā, 5% no visiem aptaujātajiem to dara vairākas reizes nedēļā, savukārt 20% to dara vismaz reizi vai pāris reižu mēnesī.

"Mēs visi runājam par to, ka mēs dzīvojam labāk, bet pēc statistikas datiem redzam, ka arvien vairāk padziļinās plaisa starp nabadzīgajiem un bagātajiem, un bez dzīves prasmēm ir cilvēki abās pusēs," klātesošajiem pauda Rīgas domes Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte.

Projekta "Paēdušai Latvijai" vadītāja Agita Kraukle atzīmēja, ka sabiedrībā ir zudušas tradīcijas gatavot maltīti mājās, lai gan iegādāties izejvielas un ēdienu pašiem gatavot mājās ir lētāk. Viņa arī uzsvēra, ka cilvēkiem trūkst prasmes, kā garšīgi pagatavot pārtikas paku saturu, un šīs prasmes noteikti būtu jāveicina.

Turpretim AS "Rīgas Centrāltirgus" valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks akcentēja veiksmīgo sadarbības pieredzi ar Rīgas domes Labklājības departamentu, kas Rīgas Centrāltirgū ikvienam rīdziniekam regulāri organizē iespēju bez maksas piedalīties veselīga uztura meistarklasēs, tādējādi palīdzot smelties ne vien idejas veselīgas ēdienkartes dažādošanai, bet arī plānot iepirkšanos ekonomiski izdevīgāk un pārdomātāk.

Tikšanās laikā klātesošie tika iepazīstināti ar Kaņepes Kultūras centra realizēto sociālo projektu - Kopienas ledusskapis. Centra pārstāvis Kaspars Kondratjuks klāstīja, ka projekts tiek realizēts jau divus mēnešus un guvis lielu atsaucību iedzīvotāju vidū. Viņš uzsvēra, ka sabiedrībai ir jāmācās atdot, ko pašiem vairs nevajag vai nevar izlietot.

Pārtikas un veterinārā dienesta pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča informēja, ka dienests uzrauga un nodrošina drošu un nekaitīgu pārtikas apriti un tas ir gatavs sadarbībai, lai, ievērojot normatīvo aktu bāzi, varētu realizēt arī citus projektus, kas ir saistīti ar pārtikas apriti. Viņa arī atzīmēja, ka cilvēkiem ir jāmācās iepirkties, rēķināt, taupīt un gatavot maltīti gudri.

Noslēgumā klātesošie atzina, ka cilvēkiem ir jāveido gudras iepirkšanās un saimniecības vadīšanas prasmes, jo, nepareizi saimniekojot, cilvēki vispirms rada zaudējumus sev un pēc tam arī sabiedrībai. 

Kā uzsvēra Rīgas domē, tālākai sadarbībai kopienu iniciatīvas ir ļoti svarīgas, un domes Labklājības departaments jau plāno nākamo tikšanās reizi, aicinot uz sarunu arī diskusijas dalībniekus, un tos, kam būtu interese dzīvot un saimniekot gudri, kā arī lai iedzīvinātu un veicinātu prasmes par sociāli atbildīgu paradumu veidošanu pārtikas apritē, dzīves prasmju pilnveidi, un jaunu iniciatīvu ieviešanu zaļākai un labklājīgākai dzīvei.

Diskusijā piedalījās domes pārstāvji, SKDS vadītājs, Latvijas Samariešu apvienības direktors Andris Bērziņš, uztura speciāliste Liene Sondore, zinātniskā institūta "Baltic Studies Centre" pētnieki, kā arī Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvji, Pārtikas un veterinārā dienesta speciālisti, Rīgas Centrāltirgus un Kaņepes kultūras centra pārstāvji.