Deputāti centīsies atrast iemeslus krievvalodīgo zemajai uzticībai zemessardzei (7)

Apakškomisijas deputāti šodien uzklausīja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījuma "Latvijas sabiedrības griba aizstāvēt valsti: veicinošie un kavējošie faktori" rezultātus.

Pētījumā tostarp noskaidrots, ka pastāv būtiska atšķirība tajā, cik liels krievvalodīgo un latviešu valodā runājošo iedzīvotāju īpatsvars krīzes situācijā uzticētos Zemessardzei un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS). Zemessardzei krīzes situācijā uzticētos 79% iedzīvotāju, kuru ģimenē tiek lietota latviešu valoda, un tikai 33% Latvijas krievvalodīgo, savukārt NBS - attiecīgi 81% un 42%.

Apakškomisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (JV) akcentēja, ka datu "milzīgā atšķirība etniskajā griezumā" būtu nopietni jāizpēta, saprotot tās iemeslus, lai turpmāk nacionālajā līmenī saprastu, kā uzrunāt noteiktas sabiedrības grupas par Zemessardzes un NBS nozīmīgumu valsts aizsardzībā. Viņaprāt, noskaidrojot minēto atšķirību iemeslus un strādājot ar sabiedrību, varētu uzlabot arī citus rādītājus, kas saistīti ar iedzīvotāju gatavību krīzes situācijā aizsargāt Latviju.

Komisijas loceklis Edvīns Šnore (VL-TB/LNNK) pauda, ka Latvijas krievvalodīgo kopiena ir ļoti specifiska, jo valstī dzīvo vairāki desmiti tūkstošu bijušo militārpersonu un viņu ģimenes locekļu. Viņaprāt, "mēs varam izstiepties vai sarauties", bet, kā rāda Krievijas prezidenta vēlēšanu aktivitāte Latvijā, Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi atbalsta kaimiņvalsts vadītāju Vladimiru Putinu.

Šnori nepārliecina augošā tendence krievvalodīgajiem izmantot opozīcijas medijus krievu valodā, jo arī opozīcijas līderu attieksme pret, piemēram, Krimas jautājumu, neesot viennozīmīga.

"Vai mēs varam pārliecināt krievus, kuriem ģimenē ir Krievijas militārais pensionārs, ka Zemessardze un NBS ir labi? Tas varētu būt grūti vai pat neiespējami," pieļāva deputāts.

Latkovskis solīja komisijas vārdā vērsties pie Pabrika, mudinot rast iespēju izpētīt minēto jautājumu.

Jau ziņots, ka Latvijā tikai 31% iedzīvotāju militāra iebrukuma gadījumā būtu gatavi aizstāvēt Latviju ar ieročiem rokās, taču krietni lielāks iedzīvotāju skaits valsti aizstāvētu nemilitārā veidā, noskaidrots minētajā pētījumā. 

Tā autori atgādina, ka 2016. gadā 33% respondentu pilnībā un drīzāk piekrita apgalvojumam, ka nepieciešamības gadījumā būtu gatavi cīnīties ar ieročiem rokās.

Pētījumā secināts, ka 55% respondentu, tajā skaitā 61% latviešu valodu ģimenē lietojošo un 42% krievu valodu ģimenē lietojošo, ir gatavi aizstāvēt Latviju nemilitārā veidā, sniedzot atbalstu bruņotajiem spēkiem.

Tāpat pētījumā secināts, ka Latvijas sabiedrība par nozīmīgākajiem draudiem uzskata sociāli ekonomiskas problēmas, vienlaikus 45% uzskata, ka Latvijas iedzīvotājus apdraud arī Krievijas īstenotā politika.

Pētījuma laikā tika veiktas 26 dziļās intervijas ar Liepājas iedzīvotājiem, no kuriem 12 ģimenē lieto latviešu valodu, bet 14 - krievu valodu.

Tāpat pētījumā analizētas respondentu atbildes uz tirgus un socioloģisko pētījumu aģentūras "Latvijas Fakti" realizēto aptauju, kurā tika intervēti 1075 respondenti vecumā no 16 līdz 74 gadiem.