Raidījums: Caur Latvijas bankām gājuši Kazahstānā izzagti miljoni

Kopš iespējamiem baņķiera noziegumiem pagājis vairāk nekā 10 gadu. Krievijā Ablazovu apsūdz par 4,5 miljardu eiro nozagšanu, Ukrainā ir lieta par 364 miljonu eiro izlaupīšanu, savukārt Kazahstānā Ablazovu vaino finanšu noziegumos, kuru summa pārsniedz 4,6 miljardus eiro.

"Nekā Personīga" rīcībā nonākuši dokumenti un Ablazovam agrāk padoto sniegtās liecības, kas atklāj kā nauda atmazgāta Latvijā. 

Latvijas izmeklētāji plašāk nestāsta, vai un kādas izmeklēšanas darbības par Ablazova naudas atmazgāšanu pie mums notiek. Policijas priekšnieks Ints Ķuzis raidījumam apstiprinājis tikai to, ka tādas esot.

Pārskaitījumi notikuši uz vairākiem ofšoriem, izmantojot Latvijas bankas "Baltikums" un "Trasta komercbanka", atklājies Kazahstānas izmeklētāju 2017. gada septembrī veiktajās "BTA Bank" darbinieku nopratināšanās. Sadarbība ar abām Latvijas finanšu iestādēm esot notikusi kopš 2001 .gada, vēsta raidījumā.

Ablazova darbinieki stāstījuši, ka uz Kazahstānas galvaspilsētu Almati bieži devies "Trasta komercbanka" valdes priekšsēdētājs Viktors Ziemelis. Tikšanās ar bankas vadību regulāri notikušas no 2005. līdz 2008. gadam pārsvarā Ablazova kabinetā. 

2009. gadā Ablazovs, kurš tolaik jau slēpās Londonā, saticies ar Ziemeli un "Trasta komercbankas" akcionāru Igoru Buimisteru. Sarunās piedalījies kāds no bankas darbinieks. Tikšanās temats bijis, kā atsaldēt 77 miljonus ASV dolāru lielu naudas pārvedumu no Kazahstānas uz "Trasta komercbankas" klienta Britu Virdžīnu salās reģistrēta ofšora konta. 

Vienošanās bijusi tāda, ka Trasta komercbanka palīdzēs Ablazovam "izrādīt pretdarbību BTA bankas naudas līdzekļu izmantošanas likumības izmeklēšanas gaitai", un viņš apņemas izpirkt "Trasta komercbankas" obligācijas par 3 miljoniem eiro, izmantojot vienu no saviem ofšoriem.

Respektīvi no Ablazova baņķieri Rīgā pieprasījuši sākumā 5 miljonus. Tad summa nokaulēta līdz trim, lai, iespējams, ietekmētu par Latvijas banku darbu atbildīgos, kā arī atgūtu iestrēgušos 77 miljonus. No dokumentiem neesot iespējams izsecināt, vai potenciālā kukuļu nauda kādam tālāk Latvijā nodota. bet 77 miljonu jautājums gan esot atrisināts, ziņo "Nekā personīga".

Tobrīd Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu vadīja Viesturs Burkāns. kurš "Nekā personīga" atteicies komentēt Kazahstānas bankas lietu. 

Raidījums noskaidrojis, ka par it kā kukuļošanai paredzētās naudas pieprasīšanu un iespējamu tālāku izmantošanu KNAB netiek veikta izmeklēšana. Šie fakti tiekot pārbaudīti  Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē. Šī epizode kopā ar pārējiem materiāliem policijas lietvedībā ir kopš 2017. gada.

Neoficiāli zināms, ka "BTA bank" pārstāvji Latvijas policijai norādījuši, ka nodarīti zaudējumi 1,5 miljardu ASV dolāru apjomā. Kazahstānas banku pieprasīs atzīt par cietušo, bet tas neesot izdarīts. Nav zināms, vai šim procesam policijā ir kāda virzība un par iespējamo noziegumu izdarīšanu ir aizdomās turamie.

"Trasta komercbankas" agrākais vadītājs Ziemelis mitinās Dubajā, Apvienotajos Arābu Emirātos, liecina neoficiāla informācija. Uz "Nekā personīga" zvaniem viņš neatbildēja.

Kazahstānas izmeklētāju dokumentos minētā otrā banka "Baltikum", kas šobrīd pārdēvēta par "Orange bank" apliecināja, ka ar "BTA Bank" savulaik sadarbojušies.

Arī banku uzraugs Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izvairās komentēt - minētie fakti esot nonākuši FKTK redzeslokā, bet tā nevarot atklāt informāciju par konkrētiem tirgus dalībniekiem.

"Trasta komercbankā" iespējams notikušās noziedzīgās darbības skaidrot atsakās arī tās administrators Armands Rasa. Pēc Rasas teiktā, viņam nepārtraukti notiekot sadarbība ar tiesību aizsardzības iestādēm, lai sekmētu iespējamu noziedzīgu nodarījumu atklāšanu.

"Informēju, ka saskaņā ar Kredītiestāžu likumu, neesmu tiesīgs publiski ne komentēt, ne apspriest konkrētus "Trasta komercbankas" klientus un to veiktos darījumus," raidījumam atbildēja "Trasta komercbankas" administrators Armands Rasa.

"Vienlaicīgi vēlos uzsvērt, ka Trasta komercbankas maksātnespējas procesā nepārtraukti tiek veiktas darbības bankas iepriekš veikto darījumu pārbaudei un nepārtraukti notiek sadarbība ar tiesību aizsardzības iestādēm, lai sekmētu iespējamu noziedzīgu nodarījumu atklāšanu."

No vairākiem drošiem avotiem "Nekā personīga" uzzinājis, ka Kazahstānas baņķiera un "Trasta komercbankas" pārstāvju saruna Londonā un naudas pieprasīšana Latvijas amatpersonu ietekmēšanai varētu būt kalpojusi par vienu no iemesliem, lai sāktu lietu pret Latvijas Bankas bijušo prezidentu Ilmāru Rimšēviču.

Iespējams, liecībās policijai viņu pieminējis kāds no agrākajiem "Trasta komercbankas" pārstāvjiem. Raidījums nevar apstiprināt vai pierādīt, ka Ablazova nauda dota Latvijas bankas vadītājam.

Video: "Nekā personīga" sižets