Novērots, ka pacientiem ar bronhiālo astmu piemīt dažas noteiktas personības un rakstura īpatnības.
Pētījumos tiek atzīmētas tādas īpašības kā atkarība no mātes, paaugstināta agresivitāte un aizkaitināmība, vieglāka aizvainojamība, trauksmainība, nemiers, nomākts garastāvoklis, vainas apziņa un norobežošanās no apkārtējiem.
No psihisko un psihosomatisko traucējumu sindromiem astmas pacientiem bieži tiek konstatētas galvassāpes (62%), astēnija jeb organisma vājums (70%), depresija (53%), bezmiegs (52%), uzmācīgas domas (46%), fobijas (45%), aizkaitināts garastāvoklis (72%), norāda RSU Psihosomatikas klīnikas ārsts dr. Artūrs Utināns.
Nervu nozīme
Kaut gan bronhiālās astmas izraisīšanā centrālajai un veģetatīvajai nervu sistēmai tiešām ir liela nozīme un astmas pacientu ārstēšanā emocionālais faktors jāņem vērā tikpat nopietni kā vīrusu infekcijas un alerģijas, emocijas noteikti nav vienīgais faktors, kas izraisa slimību. Noteikti nevaram apgalvot, ka astma "sākas galvā" vai "nāk tikai no nerviem", kā nereti mēdz apgalvot alternatīvās medicīnas piekritēji.
Jāatceras, ka astma ir multifaktoriāla slimība, ko izraisa dažādi faktori - iedzimtība, vīrusa infekcijas, alergēni, kā putekļu ērcīte, pelējums, ziedputekšņi, arī apkārtējās vides piesārņojums - cigarešu dūmi, ķīmiskas vielas u.c. Emocionālais faktors var kalpot kā astmas palaidējmehānisms gadījumos, kad cilvēks ir ģenētiski ieprogrammēts saslimt ar astmu, taču dzīvē ar to nekad nav saskāries.
Ja šāds cilvēks ilgstoši ir hroniskā psihoemocionālā diskomfortā un stresā, imunitātei pazeminoties un biežāk slimojot ar dziļo elpceļu vīrusu infekcijām, pastāv astmas attīstības risks. Nesakārtota emocionālā pasaule ir arī viens no nekontrolētas astmas riskiem. Pat tad, ja šāds slimnieks pareizi un regulāri lieto ārsta izrakstītās zāles, pastāv risks, ka emocionālais fons neļauj sasniegt tik labu astmas kontroli kā emocionāli līdzsvarotākam pacientam.