Igaunijā noslepkavotas pusaudzes māte neizpratnē - notiesātais slepkava publicē bildes draugu lokā, nevis izcieš sodu (25)

Apjukums, bezpalīdzība, pazemojums

Mirušās Nastjas māte Katrīna divas nedēļas pēc slepkavnieka foto publicēšanas brīža joprojām neesot saņēmusi paskaidrojumu par notikušo no Viru cietuma, tāpēc viņa uzrakstīja vēstuli "Postimees" krievu valodas versijas redaktoriem:

"Mums ir maza valsts, un es jutu un jūtu tūkstošiem cilvēku atbalstu savā zaudējumā. Esmu ļoti pateicīga visiem par atbalstu.

Tiesas process sākās 2019. gadā un ilga divus mēnešus, un katru minūti tajā laikā es miru kopā ar savu meitu.

2019. gada 6. maijā apsūdzētais Artjoms Droņikovs tika notiesāts par "nežēlīgu un aukstasinīgu slepkavību", 2019. gada 21. septembrī sods stājās spēkā.

Tiesa nenorādīja vainas mīkstinošus apstākļus, apsūdzētais neatzina savu vainu un nenožēloja savu rīcību. Kā upuris es piekritu valstij, kura apsolīja taisnīgu sodu par manas meitas slepkavību.

Bet 2020. gada 14. janvārī es izjutu pilnīgu apjukumu, bezpalīdzību, pazemojumu un milzīgas dusmas uz savu dzimteni.

Sociālajos tīklos es ieraudzīju uz brīvām kājām esošā Artjoma fotoattēlu draugu lokā, pēc redzētā man sāka zvanīt arī meitas draudzenes.

Tie ir bērni, kuri tiesā liecināja pret viņu. Ieraugot šīs fotogrāfijas, viņi bija panikā, uzskatot, ka viņš ir atbrīvots. Viņi baidās no viņa atriebības un vajāšanas."

Katrīna sazinājās ar prokuroru, kurš vadīja krimināllietu. Prokurors noskaidroja, ka notiesātais patiešām bija mājās 14. janvārī, bet vakarā atkal tika nogādāts cietumā. Visu šo laiku viņš bija apsargu uzraudzībā, tāpēc nekādā veidā nevarēja iebiedēt vai apdraudēt lieciniekus.

Tomēr Katrīnu apdullināja fakts, ka nevis notiesātā radinieki un draugi bija ieradušies ciemos pie viņa ieslodzījumā, bet gan nežēlīgs slepkava vien pēc trim mēnešiem soda izciešanas tika izlaists ārpus restēm. Cits jautājums: kāpēc apsargs ļāva fotografēties un neaizliedza publicēt fotoattēlus sociālajos tīklos?

"Sabiedrībā notiek diskusijas par sodu izpildes sistēmu, par apsūdzēto un notiesāto tiesībām. Bet ļoti maz tiek runāts par upuru tiesībām. Es nevēlos šķist atriebīga vai pat ļauna, bet jūtu pret sevi milzīgu netaisnību.

Kāpēc noziedznieks jūtas kā varonis, un es jūtos kā bezspēcīgs upuris?

Lūdzu, atbalstiet mani! Es uzskatu, ka tas ir amorāli, bet es nevaru viena pati cīnīties ar sistēmu, kas man pat neatbild," Katrīna pauda vēstulē redakcijā.

Apbalvojums par labu uzvedību un preventīva sagatavošana atgriezties sabiedrībā

Kā zināms, Viru cietums uzreiz neatbildēja uz Katrīnas jautājumu.

Ieraugot fotoattēlu "Instagram", Katrīna tajā pašā dienā uzrakstīja e-pastu cietumam krievu valodā. Oficiālā atbilde tika sniegta ar atsaucēm uz tiesību aktiem, ka apelācija jānosūta igauņu valodā un ar elektronisko parakstu.

Viru cietums vien piektdien, 31. janvārī, sniedza atbildi uz pareizi izpildītu apelāciju.

Cietuma direktora vietnieks Argo Tomingas apstiprināja, ka Artjoms Droņikovs atrodas cietumā. Bet viņš izcieš sodu ieslodzīto jauniešu nodaļā, kurā tiek izmantota motivācijas sistēma, lai veicinātu labu izturēšanos starp jaunajiem ieslodzītajiem: ja ieslodzītais 12 nedēļas uzvedas labi, viņu var apbalvot ar savas mājvietas apmeklējumu.

"Mājas apmeklējuma mērķis ir uzturēt vai atjaunot ieslodzītā attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem," cietuma amatpersona skaidroja noslepkavotās meitenes mātei. Mājas vizīšu ilgums ir piecas stundas cietuma darbinieku uzraudzībā, aizturētais nevar pārvietoties patstāvīgi.

Neatkarīgi no uzliktā soda, jāpatur prātā, ka kādā brīdī Droņikovam noteiktais termiņš beigsies un persona atgriezīsies sabiedrībā. Ģimenes un tuvinieku klātbūtne palīdz tikt galā šajā situācijā. Tāpēc ir svarīgi uzturēt attiecības arī ieslodzījuma laikā."

To, ka mājas vizītes fotogrāfijas bija "Instagram", Argo Tomingas nosauca par nožēlojamu rīcību. Ieslodzītie mājās nevar izmantot ar internetu savienotas ierīces.

Vienlaikus apsargi nevar aizliegt ieslodzītā radiniekiem lietot viedtālruņus, lai gan viņiem ir jāpaskaidro, ka nav iespējams publicēt nepatiesu informāciju par notiekošo. Šajā gadījumā fotoattēlu publicēja kāds Droņikova radinieks vai draugs.

Cietuma amatpersona atzīmēja, ka mājas apmeklējums netiek automātiski uzticēts ieslodzītajam: tikai tad tas tiek izvērtēts, ja tas ir pamatots.

Nav atbildes uz jautājumu

Saņēmusi oficiālo atbildi no Viru cietuma, Katrīna pastāstīja "Postimees" korespondentei, ka viņa tur neredz galveno - skaidrojumu, kāpēc tik maigs sods?

"Tas nav normāli," viņa sacīja. "Ja valsts atļauj slepkavām šādu brīvību, viņi nebaidīsies atgriezties cietumā. Nu, tikai padomājiet, es devos pie mammas paēst pīrāgus un atkal atpakaļ.

Es saprotu, ja viņi šādā veidā iedrošinātu kādu nepilngadīgu zagli atgriezties sabiedrībā, bet ne slepkavu!

Es domāju, ka šis jautājums būtu jāizvirza. Nav tā, ka tā ir mana atriebība - tas vienkārši šķiet pilnīgi nepareizi!"

Katrīna plāno sūdzēties par Viru cietumu Tieslietu ministrijai un Igaunijas prezidentam. Viņa neapgalvo, ka noziedznieki kaut kādā veidā ir jāpāraudzina, taču šajā gadījumā viņa atzīmē, ka par slepkavību notiesātā persona nenožēloja grēkus.

"Manā pilsētā visi jautā: kā būs? Tādā veidā pēc pieciem gadiem viņi parasti viņu atbrīvos. Kāpēc es toreiz sēdēju tiesā, kāpēc es to visu pārdzīvoju?" Katrīna norāda, cenšoties aizturēt asaras.