1972. gada 26. janvāra vakarā kādā Čehoslovākijas ciematā Bruno Honke izdzirdēja kliedzienus, kas nāca no netālu esošas kalna piekājes. Ieradies skaņas izcelsmes vietā, viņu šokēja briesmīgs skats - visur bija lidmašīnas atlūzas. Lai arī šķita, ka neviens nebūtu spējīgs izdzīvot tik smagu avāriju, vienai sievietei izdevās šķietami neiespējamais.
Starp lidaparāta atliekām vīrietis pamanīja sievieti asiņainā tirkīzkrāsas uniformā. Sieviete elpoja. Brīnumainā kārtā izdzīvojušo sauca Vesna Vuloviča un, lai arī sieviete to vēl neapjauta, viņa tikko bija uzstādījusi vienu no pasaules savādākajiem Ginesa rekordiem - viņa bija izdzīvojusi augstākajā kritienā bez izpletņa pasaulē.
Serbijā dzimusī Vesna Vuloviča avārijas brīdī bija 22 gadus veca un par stjuarti strādāja vien astoņus mēnešus. Sieviete pāris gadus pirms tam bija aizceļojusi uz Lielbritāniju, lai apgūtu angļu valodu un sapratusi, ka viņu saista ceļošana. Kad Vuloviča uzzināja, ka kāda viņas draudzene grasās pieteikties stjuartes darbam un šādi apceļot pasauli, viņa nolēma, ka šī varētu būt viņas laimīgā iespēja.
1971. gadā Vesna mēģināja pieteikties darbam "JAT Airways" - Dienvidslāvijas lielākajā aviofirmā.
Viņu īpaši uztrauca obligātā medicīnas pārbaude - sievietei bija konstanti pazemināts asinsspiediens, tādēļ pirms eksaminācijas viņa izdzēra pāris tases ar stipru kafiju. Triks nostrādāja un Vesnu pieņēma darbā.
Astoņus mēnešus pēc darba gaitu sākuma Vuloviču nozīmēja stādāt uz "JAT Flight 367" klāja - lidojumā no Stokholmas uz Belgradu ar pieturvietu Kopenhāgenā. Kad sieviete ieradusies uz lidaparāta klāja, viņa sapratusi, ka firma sajaukusi viņu ar kādu viņas vārda māsu, taču piekrita lidot tāpat - viņa vēl nekad nebija bijusi Dānijā un šī bija lieliska iespēja iepazīt jaunu valsti. Diemžēl viņas komandas biedri nebija diez ko entuziasma pilni - kamēr Vesna gribēja kopīgi doties pilsētas izpētē, pārējā komanda esot ieslēgušies savās istabās.