Šodienas redaktors:
Marina Latiševa

Kā zems asinsspiediens un neticama veiksme izglāba stjuarti no 10 kilometrus augsta kritiena (7)

Brīnumaini izdzīvojušā Vesna Vuloviča. Foto: Ekrānšāviņš no Facebook

1972. gada 26. janvāra vakarā kādā Čehoslovākijas ciematā Bruno Honke izdzirdēja kliedzienus, kas nāca no netālu esošas kalna piekājes. Ieradies skaņas izcelsmes vietā, viņu šokēja briesmīgs skats - visur bija lidmašīnas atlūzas. Lai arī šķita, ka neviens nebūtu spējīgs izdzīvot tik smagu avāriju, vienai sievietei izdevās šķietami neiespējamais.

Starp lidaparāta atliekām vīrietis pamanīja sievieti asiņainā tirkīzkrāsas uniformā. Sieviete elpoja. Brīnumainā kārtā izdzīvojušo sauca Vesna Vuloviča un, lai arī sieviete to vēl neapjauta, viņa tikko bija uzstādījusi vienu no pasaules savādākajiem Ginesa rekordiem - viņa bija izdzīvojusi augstākajā kritienā bez izpletņa pasaulē.

Serbijā dzimusī Vesna Vuloviča avārijas brīdī bija 22 gadus veca un par stjuarti strādāja vien astoņus mēnešus. Sieviete pāris gadus pirms tam bija aizceļojusi uz Lielbritāniju, lai apgūtu angļu valodu un sapratusi, ka viņu saista ceļošana. Kad Vuloviča uzzināja, ka kāda viņas draudzene grasās pieteikties stjuartes darbam un šādi apceļot pasauli, viņa nolēma, ka šī varētu būt viņas laimīgā iespēja.

1971. gadā Vesna mēģināja pieteikties darbam "JAT Airways" - Dienvidslāvijas lielākajā aviofirmā.

Viņu īpaši uztrauca obligātā medicīnas pārbaude - sievietei bija konstanti pazemināts asinsspiediens, tādēļ pirms eksaminācijas viņa izdzēra pāris tases ar stipru kafiju. Triks nostrādāja un Vesnu pieņēma darbā.

Astoņus mēnešus pēc darba gaitu sākuma Vuloviču nozīmēja stādāt uz "JAT Flight 367" klāja - lidojumā no Stokholmas uz Belgradu ar pieturvietu Kopenhāgenā. Kad sieviete ieradusies uz lidaparāta klāja, viņa sapratusi, ka firma sajaukusi viņu ar kādu viņas vārda māsu, taču piekrita lidot tāpat - viņa vēl nekad nebija bijusi Dānijā un šī bija lieliska iespēja iepazīt jaunu valsti. Diemžēl viņas komandas biedri nebija diez ko entuziasma pilni - kamēr Vesna gribēja kopīgi doties pilsētas izpētē, pārējā komanda esot ieslēgušies savās istabās.

1972. gada 26. janvārī lidaparāta ekipāža sagaidīja savu lidmašīnu Kopenhāgenas lidostā un nomainīja iepriekšējo maiņu. Lidaparātā iekāpa pasažieri un tas ceturksni pēc trijiem pacēlās gaisā. Pēc 46 lidojuma minūtēm notika nelaime.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by ATOK DEAN (@atokdean) on

Minūti pēc četriem bagāžas nodalījumā nogranda sprādziens. Lidaparāts burtiski sadalījās vairākās daļās un sāka savu 10 kilometru garo ceļu pretī zemei. No 28 pasažieriem un komandas locekļiem dzīvību saglabāt izdevās tikai vienam cilvēkam - Vesnai.

Viņai ļoti paveicās, jo Bruno Honke, vīrietis, kurš viņu atrada lidmašīnas krāsmatās, Otrā pasaules kara laikā bija kalpojis kā kara mediķis - viņam izdevās noturēt sievieti pie dzīvības līdz ieradās glābšanas dienesti. Vesnai bija lauztas abas kājas, trīs mugurkaula skriemeļi, ribas un lauzts galvaskauss. Viņu nogādāja slimīcā Prāgā, kur Vesna pāris dienas pavadīja komā.

Stuartes smagos ievainojumus papildināja arī asinsizplūdums galvā, kas izraisīja pilnīgu atmiņas zudumu - pēdējais, ko viņa atcerējās līdz savu vecāku sastapšanai slimnīcā ir tas, kā viņa sveicinājusi liktenīgā lidojuma pasažierus. Lai arī Vesnas ievainojumu rezultātā viņai varēja būt paralizēts viss ķermenis, vai pat iestāties nāve, sieviete pēc desmit mēnešiem atkal varēja staigāt. Viņa pārspēja visas ārstu prognozes.

Pirmā lieta, ko jaunā sieviete lūdza pēc pamošanās, bija cigarete. Vēlāk viņa intervijās nacionālajai televīzijai minējusi, ka viņas straujo atveseļošanos veicinājusi viņas bērnības diēta - šokolāde, spināti un zivju eļļa.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Havayolu 101 (@havayolu_101) on

Gaisa drošības inspektori, kuri izmeklēja nelaimes gadījumu, izvirzīja teoriju, ka Vesnas izdzīvojusi pateicoties tam, ka viņa avārijas laikā ir atradusies lidaparāta aizmugurē ar uzkodu ratiņiem. Kamēr vairumu pasažieru no lidmašīnas izsūca gaisa spiedienu maiņa, Vuloviča bija iespiesta starp ratiņiem un lidmašīnas sienu. Lidmašīnas fragments ar stjuarti piezemējās mežainā, sniegotā teritorijā, kas mīkstināja kritienu.

Vesnas ārstējošie mediķi atzīmējuši, ka viņu no nāves izglābusi lieta, kas viņu iepriekš varēja atturēt no stjuartes profesijas - zems asinsspiediens. Ja tas būtu bijis paaugstināts, sievietei piezemēšanās mirklī būtu varējusi pārsprāgt sirds.

Sprādzienu bagāžas nodalījumā, kā izrādījās, bija sarīkojis horvātu seperātistu grupējums "Utaše", kas ar teroraktu palīdzību centās panākt Horvātijas neatkarību no Dienvidslāvijas. 

Vesna traumu izraisītā atmiņas zuduma dēļ neatcerējās detaļas no nelaimes gadījuma un nebija zaudējusi mīlestību pret lidošanu. Viņa sekoja savai kaislībai pret ceļošanu līdz pat savai nāvei 66 gadu vecumā 2016. gadā.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu