Mežsaimniecības inženiere: Siltā ziema ir labvēlīga kaitēkļu attīstībai (1)

Viņa uzsver, ka parasti ziemas sals ir tas, kas ierobežo kaitēkļu attīstību. Šogad jau ir modušās ērces, kuru kustīgums janvārī ir gana neierasta parādība, norāda speciāliste.

Vienlaikus  ilgstošais siltums, visticamāk, būs bijis labvēlīgs arī zāģlapsenēm, smecerniekiem, maijvabolēm un citiem kukaiņiem, viņa uzsver. 

Runājot par augu valsti, Radziņa norāda, ka tā ziemu īsti šogad nav pieredzējusi, ko var redzēt pēc koši zaļās zāles. Parasti ziemā, zemei sasalstot, zāle iegūst pelēcīgu toni, pavasarī mostas no jauna un sazaļo. Šogad tā ir tik pat zaļa, kā novembrī. 

"Augi lēnām mostas. Visā Latvijā lazdu masveida ziedēšanu janvārī es neatceros piedzīvojusi. Zied daudzi pavasara augi - sākot no agrās ziedētājas zalktenes līdz sniega rozēm, sniegpulksteņiem. Pumpuri piebriest," viņa sacīja.

Speciāliste skaidro, ka tas tādēļ, ka dienas kļūst arvien garākas, ir vairāk saules gaismas un nav sniega segas, kura parasti šai laikā atstaro saules siltumu. "Tas viss rada daudz siltākus laika apstākļus, kā pierasts," norāda Radziņa.

Par koku mošanos liecina arī tas, ka arī Piebalgas pusē pilnā sparā tek kļavu sulas, piebilst mežsaimniecības inženiere.

Runājot par to, kas notiks ar augu valsti, ja uznāks sals, Radziņa brīdina, ka tas uz augiem atstās nelabvēlīgu ietekmi, jo, sākoties veģetācijai, augam ir noteikts temperatūras diapazons, kurā tas var veiksmīgi attīstīties. Ja gaisa temperatūra atgriezīsies ziemai pierastajā jeb ikgadējajā amplitūdā, tas augiem var būt postoši, viņa norāda.

"Ja ziemas tā arī nebūs, tad mēs varēsim priecāties par ļoti agri ziedošiem pavasara augiem, agru pavasari kā tādu un, visticamāk, piedzīvosim sausu pavasara otru pusi ar visām no tā izrietošajām sekām," prognozē Radziņa.

Jaunākās ilgtermiņa prognozes liecina, ka februāris siltuma ziņā neatpaliks no decembra un janvāra.

Sagaidāms, ka arī februāra vidējā gaisa temperatūra būs virs nulles. Līdzīgi kā ziemas pirmajos divos mēnešos, Atlantijas cikloni nereti atnesīs brāzmainu vēju un nokrišņus.

Uzspīdot saulei, pieaugs varbūtība, ka gaisa temperatūra sasniedz siltuma rekordus.

Februāra gaitā dienas garums palielinās par divām stundām, un mēneša noslēgumā saule silda tāpat kā oktobra vidū, kad gaisa temperatūra dažkārt vēl pakāpjas līdz +20 grādiem.

Parasti sniegs un ledus februārī kavē gaisa sasilšanu, bet šoziem sniega nav ne Latvijā, ne apkārtējās teritorijās, turklāt ūdens jūrā ir 1-4 grādus siltāks par normu.

Šo iemeslu dēļ arī martā iespējams liels skaits siltuma rekordu.