Gērnsijas latviešiem cerības, ka drīzumā tiks garantēts viņu sociālais nodrošinājums (2)

Gērnsija ir Apvienotās Karalistes Kroņa īpašums, tomēr tā nekad nav bijusi Eiropas Savienības dalībvalsts. Līdz ar to latviešu tiesības uz sociālo nodrošinājumu, tostarp pensiju vecumdienās, neviens negarantē, vēsta raidījums. 

Sandra Horna, kas Gērnsijā dzīvo 14 gadus, pieļauj, ka tas ir viens no iemesliem, kāpēc teritoriju pēdējos gados pametuši daudzi latvieši. Sieviete, kura Gērnsijas galvaspilsētā Sentpītersportā izvedojusi savu šūšanas un apģērbu labošanas darbnīcu "TV3 Ziņām pastāstīja, ka kādreiz tur dzīvojuši septiņi tūkstoši latviešu, bet nu skaits nokrities līdz pusotram tūkstotim.

Horna raidījumam skaidroja, ka, lai Gērnsijā saņemtu valsts pensiju, tur obligāti ir jānostrādā deviņi gadi.

"Mana kolēģe aizbrauca atpakaļ uz mājām. Viņa te bija nostrādājusi 7 gadus un veikusi sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet viņai nepienākas nekas. Tas neiet nevienā stāžā iekšā," stāstīja sieviete. 

"Tātad, ja esi bijis Gērnsijā 7 gadus, tad aizbrauc uz Latviju, tad neko nesaņem."

Līdz ar to tie, kas pirmspensijas vecumā strādājuši Gērnsijā, atgriežoties Latvijā par šo laiku neko nesaņem. "Baigi smagi iet un galīgi nekā. Visiem, kam ir 50 vai 60 gadi, tas interesē. Sociālajos tīklos uzpeld tas jautājums - es braukšu projām, ko man darīt?" situāciju skaidroja Horna.

Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) un Labklājības ministrija kopš 2014. gada risina Gērnsijas latviešu sociālo neaizsargātību, aicinot noslēgt divpusējo līgumu sociālās drošības jomā. Apvienotā Karaliste beidzot ir devusi atļauju Gērnsijai parakstīt līgumu ar Latviju, "TV3 Ziņām" pastāstīja TV3 Ziņām stāsta Latvijas vēstniece Lielbritānijā Baiba Braže.

"Šobrīd līgums ir saskaņošanas posmā - starp mūsu iestādēm, un arī Gērnsija savā pusē. Paredzam, ka dažu mēnešu laikā tas tiks parakstīts, un tad, cerams stāsies spēkā ļoti ātri," apliecināja Braže.

Līgums arī nozīmētu arī to, ka tie, kas jau ir atgriezušies Latvijā, bet iepriekš tur veikuši sociālās apdrošināšanas iemaksas, varēs šeit saņemt vecuma pensiju no Gērnsijas. Tas ļaus arī summēt apdrošināšanas periodus tiesību noteikšanai uz vecuma pensiju.

Tas nozīmē, ja katrā no valstīm individuāli personai vēl nerodas tiesības uz vecuma pensiju, tad būs iespēja abās valstīs uzkrātos periodus summēt kopā. Gērnsija un Latvija vecuma pensiju maksātu proporcionāli veiktajām iemaksām.

"Par to posmu, ko viņi tur ir dzīvojuši un strādājuši, pat, ja tie nav deviņi vai desmit gadi, bet īsāks periods, arī par to posmu varēs retroaktīvi saņemt pensijas," raidījumam detaļas skaidroja Braže.

Līdzko līgums ar Gērnsiju stāsies spēkā, ĀM to publiski izziņos, lai Latvijas valstspiederīgie var sākt kārtot dokumentus un parūpēties par vecumdienām.