Sabiedrībā joprojām novērojams informētības trūkums par HIV un aizspriedumi pret vīrusa nesātājiem

Lai gan jaunatklāto HIV gadījumu skaits pēdējos divos gados krītas, Latvijā joprojām ir aptuveni 3000 HIV pacientu. Samazinās arī jaundzimušo skaits, kuri piedzimst ar HIV - pagājušajā gadā Latvijā konstatēts tikai viens šāds gadījums.

Patlaban valsts nodrošina medicīniskus pakalpojumus inficētajiem - saņemot šos pakalpojumus, HIV nevar izplatīties tālāk, skaidroja Veiķenieks.

Vislielākā HIV pacientu koncentrācija novērojama tieši Rīgā, Jelgavā, Jūrmalā, Ventspilī, Liepāja un Kuldīgā, informēja "Agihas" vadītājs, piebilstot, ka pilsētās infekcijas izplatība vienmēr ir augstāka.

Ar HIV inficētie nav sastopami tikai konkrētās sociālās grupās, lai gan visbiežākie infekcijas avoti ir dalīšanās ar šļircēm narkotiku lietotāju vidū un iesaistīšanās heteroseksuālās attiecībās. Latvijā, pretēji Eiropas Savienībā novērotajam, homoseksuālās attiecībās esošie retāk inficējas ar HIV.

Arī "Baltijas HIV asociācijas" pārstāve Māra Veselova skaidroja, ka relatīvi bieži pacientiem nav zināms inficēšanās iemesls. Viens no skaidrojumiem - pastāvošā attieksme pret netradicionālo seksualitāšu pārstāvjiem mudina cilvēkus melot par iespējamo inficēšanās avotu, norādīja abu organizāciju pārstāvji.

"Viņi saka, ka bijuši pie zobārsta vai tetovētāja, bet ārsts ieraksta, ka avots ir nezināms," skaidroja Veiķenieks.

Šādos gadījumos ārstiem, apzinoties, ka šādi inficēties nav iespējams, atliek vien pieņemt pacienta teikto. Uzskatos par homoseksuālām vai biseksuālām attiecībām Latvijas sabiedrība ir tuvu Krievijai un Polijai, pauda organizācijas priekšsēdētājs.

Vienlaikus HIV izplatība arī ir augstāka tieši starp sievietēm, kuras sasniegušas menopauzi. Tas skaidrojams ar relatīvi zemāku kontracepcijas lietošanu.

"Agihas" priekšsēdētājs stāstīja, ka primārās problēmas saistībā HIV sakņojas tieši izglītotības un informētības trūkumā, kas nereti noved pie tā, ka infekcija tiek konstatēta par vēlu. Arī attiecībā uz HIV pacientiem informētības trūkums ir tas, kas noved pie šo cilvēku izslēgšanas no sabiedrības.

"Agihas" veiktajā pētījumā par jauniešu informētību tika konstatēts, ka izglītotība par HIV krasi atšķīrās starp Rīgā un reģionos dzīvojošajiem. Veiķenieka ieskatā, skaidrojums varētu būt dažādu informācijas kampaņu trūkumā reģionos.

Arī izglītības sistēma nesniedz pietiekamas zināšanas par dažādiem veselības jautājumiem, tajā skaitā arī par HIV, uzskata Veiķenieks, kā apstiprinājumu tam minot pieaugošo nepilngadīgu meiteņu izdarīto abortu skaitu.

HIV pacientu organizācijās primāri akcentē testu veikšanas nozīmi. Pēc "Agihas" priekšsēdētāja teiktā, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā (PSKUS) testē visus stacionētos pacientus. Līdzīgas iniciatīvas būtu arī jāaizsāk citās ārstniecības iestādēs, uzsvēra Veiķenieks.

Tāpat būtu jānoņem kvotas HIV testiem, kurus izsniedz ģimenes ārsti, minēja "Agihas" priekšsēdētājs, norādot, ka šādai iecerei arī piekrītot Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska.

HIV testēšanas trūkums jo īpaši esot manāms reģionos, kur ģimenes ārsti un viņu pacienti nereti ir labāk pazīstami, kā rezultātā ārsts varētu būt motivēts izvairīties no pārbaudes veikšanas.

Lai veicinātu iedzīvotāju informētību, "Agihas" sastrādājas ar Latvijas Ārstu biedrību medicīnā strādājošo informētības celšanai. Tāpat arī organizācija izglīto ģimenes aprūpes centros dzīvojošos saistībā ar dažādiem ar veselību un higiēnu saistītiem jautājumiem.

Lai pievērstu sieviešu uzmanību vardarbības tematikai un mudinātu viņas atpazīt vardarbību, kā arī nebaidīties un rīkoties, atbalsta grupas inficētajiem ar HIV un AIDS slimniekiem "Agihas" sieviešu grupa arī pagājušajā nedēļā atklāja fotogrāfiju izstādi un organizēja lekciju sievietēm saistībā ar projektu "Vardarbībai nav attaisnojuma", informēja biedrības pārstāve Gunta Boge.