Madara Kiviča atklāj, ka dzīves skrējienā piedzīvojusi izdegšanu (3)

"Es cenšos balansēt. Ja vēl senāk man diena ritēja no sešiem rītā līdz 23:00 vakarā kopā ar meitām, tad tagad es nekautrējos izmantot auklītes pakalpojumus.

Sākumā man likās: ja jau mēs šķiramies, tad man jābūt pilnvērtīgai pilna laika mammai  savām meitām. Esmu arī tāds cilvēks, kas grib, lai visiem ir labi, tāpēc šiem notikumiem centos bērniem ko kompensēt papildus.

Tagad es auklītes pakalpojumus izmantoju bieži un  mēģinu kādā no brīvdienām rast laiku arī sev," raidījumā runā Madara Kiviča.

Kamēr Madara nonāca pie atziņas, ka nevar aizmirst par sevi, pagāja laiks. Kad īsti sieviete apjauta, ka tā turpināt nevar? "Pavisam elementāri - tā saucās "izdegšana"," par grūto dzīves posmu runā Madara. "Ir jau gandarījums, ka tu visu laiku skrien un visu izdari, un tevi apjūsmo apkārtējie, bet...

ja tu paliec jau nīgrs par ikdienišķām lietām, tev jāsaprot, ka kaut kas ir jāmaina... Es to sapratu, apsēdos un atzinu, ka netieku ar visu galā."

Par pazīmēm, kas liecina, ka ir "jāpiebremzē", Madara min vēl kādu sajūtu: "Mēs ar bērniem esam aktīvi visurgājēji, braucam izbraucienos un ejam pa dabas takām.

Bet tad tu saproti, ka tas tev vairs nesagādā baudu un prieku, kādu tu gribētu, - tu to dari, jo tā ir jādara. Tāpēc attiecībās ir divi cilvēki, kuri viens otru pastutē."