Dace Rukšāne atklāj, kā jutusies, izjaucot svešu ģimeni (3)

“Ja par aizliegtu mīlestību uzskatām arī to, kas ir ar precētiem vīriešiem, tad man jāsaka - jā, bija vēl viena aizliegta mīlestība. Mans vīrs bija precējies, kad ar viņu sagāju kopā. Bet izvēle nebija jāizdara man. Viņš aizgāja no ģimenes un atnāca pie manis,” tā Rukšāne.

Viņa atzina, ka nenoliedzami bijis vieglāk būt sievietei, pie kuras, nevis no kuras aiziet: “Tev ir jauna dzīve, tu esi ar cilvēku, ar kuru gribi būt kopā. Tu esi aizņemta, neesi sāpināta.

Tomēr toreiz, kad notika vīra šķiršanās, abi gājām pie psihoterapeita un interesējāmies, kā to izdarīt, lai pēc iespējas mazāk tiktu traumēti bērni.

Mēģinājām darīt visu pareizi, kā pēc notīm. Domāju, palīdzēja. Šis process bija tik līdzsvarots, cik nu tas bija iespējams.”

Kā zināms, pašlaik Rukšāne ir precējusies ar reklāmas jomas uzņēmēju Aināru Ščipčinski, “McCann Worldgroup Latvia” valdes priekšsēdētāju un līdzīpašnieku.

Jau ziņots, ka gada sākumā apgādā "Dienas Grāmata" tika laists klajā Daces Rukšānes romāns "Krieva āda".

“Daces Rukšānes romāns “Krieva āda” ir par lielajiem jautājumiem, kas paslēpušies mazajos. Tā jau tā dzīve (vai vēsture, ja domājam par tautu) dara – izaicina ar konfektēm, kas smaržo pēc petrolejas, naudu cepumu kārbās, dustu uz kāpostu laukiem, baltu podu jaunā dzīvoklī un pildītu līdaku uz galda. Par laimi, tiešām - par laimi - man nav nācies dzīvot 20. gadsimta 50.-60. gadu Padomju Latvijā. Jo nezinu, kādas izvēles būtu izdarījusi es. Gan jau ka arī baidītos un klusētu, spētu un nespētu, meklētu sakarus un graķīti, nīstu un mīlētu, putotu, mīcītu, kultu un klapētu... Jā, un, iespējams, arī mīlētu to, kuru mīlēt nepiedien. “Kā ir, tā jādzīvo. Kas būs - to redzēs.” Šķiet, visu mūsu mammas, vecmammas un vecvecmammas ir šajā stāstā. Mēs taču nezinām, kā viņām tolaik bija dzīvot un izdzīvot. Lūk, iespēja pietuvoties,” par grāmatu raksta vēsturniece un žurnāliste Inita Saulīte-Zandere.

““Krieva ādā” vēsturiski sadzīviskām detaļām, pasaules notikumiem ir tikai fona loma, jo rakstnieces Daces Rukšānes spēks ir jūtu - gan mīlestības, gan naida - pilnestīgumā. Viņas varonēm pustoņi nav iespējami, un, pat zinot, ka iespējams zaudējums, jūtās viņas metas kā atvarā, visu traucējošo atšķeļot nost un atstājot krastā,” tā redaktore Gundega Blumberga.

Rakstniece Dace Rukšāne pazīstama kļuva 2002. gadā ar prozas darbu "Romāniņš". Grāmata atklāti iztirzāja sievietes seksualitātes jautājumus. Tai sekoja nākamie romāni "Beatrises gultas stāsti" un "Kāpēc tu raudāji?", kā arī žurnālā “SestDiena” publicēto attiecībām veltīto sleju apkopojumi grāmatās un daudzi citi darbi. 2001. gadā Dailes teātrī iestudēta viņas luga "Rīt atbrauks Florinda", 2003. gadā Limbažu teātrī — luga "Es tev nepateicu visu". Tulkojusi Īvas Ensleres darbu "Vagīnas monologi" (Dailes teātris, 2003), kas izdota arī grāmatā, kā arī Henrija Millera lugu "Tas trakais, trakais Harijs" (Dailes teātris, 2008). Rakstījusi arī dzeju un scenārijus vairākām spēlfilmām. Romāns "Kāpēc tu raudāji?" tulkots un izdots Vācijā (2007), savukārt "Romāniņš" nācis klajā Dānijā (2007). Romāns “Krieva āda” ir rakstnieces divpadsmitā grāmata.

Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Vāka noformējumā izmantota Līgas Ķempes glezna, kas digitāli apstrādāta. Kristiana Rukuta vāku dizains. Cieto vāku sējums, 224 lpp., izdota 2020. gada 7. janvārī.