Aveniņa uzsver, ka gadalaiku maiņa īsti neietekmē kažoka izkrišanu, par kuru būtu jāuztraucas.
"Suņiem mainās apmatojums siltajam periodam un aukstajam periodam, savukārt kaķiem īsti ne. Suņiem tas ir atkarīgs no apmatojuma veida - ziemeļu suņiem apmatojums aug krietni ilgāku laiku un, likumsakarīgi, ir nepieciešams ilgāks laika sprīdis, lai šis apmatojums ataugtu. Piemēram, labradoriem vai putnu suņiem apmatojums ataug ļoti ātri. Ir suņi, kuru apmatojums ir pagalam cimperlīgs - ja klīnikā noskūsim špicam kāju, ņemot asinis analīzēm, apmatojums var arī neataugt. Viņiem ir citāda matu struktūra un veids, kā mati aug, savukārt Jorkšīras terjeram mati ataug krietn ātrāk," stāsta veterinārārste.
Eksperte uzsver, ka arī gados vecākiem mājdzīvniekiem ir jāsaglabā savs apmatojums, un, ja mājas mīlulis seniora gados sāk strauji zaudēt matus, ir vērts tam pievērst uzmanību.
"Apmatojums ir saistīts ar iekšējo orgānu darbību - to, kā tiek pārstrādātas dažādas vielas un kāda ir nieru darbība; tas viss ir saistīts. Kad organisms sāk novecot, tam ir nepieciešamas papildvielas, kuras var uzņemt ar īpašu barību. Tikai šādā veidā var uzturēt spožo apmatojumu. Ja apmatojuma izkrišana ir slimības vai stresa izraisīta, kas arī tiek uzskatīta par pataloģiju, jāvēršas pie veterinārārsta," stāsta Liene Aveniņa.
Veterinārārsts parakstīs gan diētu, gan medikamentus, ja tie būs nepieciešami. Dzīvnieku klīnikā primāri meklē matu zuduma cēloni - tiek taisītas pilnas asins analīzes, iegūta informācija par atblusošanu, apstrādāšanu pret ektoparazītiem un ikdienas barību. Tad dzīvnieks tiek izmeklēts, pastiprinātu uzmanību pievēršot apmatojumam un ādai.