"Uzskatu, ka pie tādas situācijas, kāda bija 80. gadu vidū, labāk neatgriezties." Putins par konstitūcijas grozījumiem (2)

Tikšanās gaitā ar kara veterāniem Sanktpēterburgā sestdien viens no sanāksmes dalībniekiem Kremļa saimniekam ierosināja, ka vajadzētu atcelt prezidenta pilnvaru termiņu skaita ierobežojumu.

Putins šo ideju šķietami noraidīja.

"Kas attiecas uz varas pilnvaru termiņu skaitu, tad es saprotu, ka daudziem mūsu ļaudīm tas ir saistīts ar bažām par stabilitāti sabiedrībā, stabilitāti valstī - gan ārējo stabilitāti, gan iekšējo," skaidroja Putins.

"Līdzās tam būtu ļoti satraucoši, ja notiktu atgriešanās pie 80. gadu vidus situācijas, kad valsts vadītāji viens pēc otra līdz savu dienu beigām palika pie varas, pameta šo varu, vienlaikus nenodrošinot nepieciešamos nosacījumus varas transformācijai," norādīja Krievijas prezidents.

"Uzskatu, ka pie tādas situācijas, kāda bija 80.gadu vidū, labāk neatgriezties," viņš piebilda.

Padomju līderi Leonīds Brežņevs, Jurijs Andropovs un Konstantīns Čerņenko visi nomira, atrodoties amatā.

Čerņenko mantinieks Mihails Gorbačovs uzsāka reformu kursu, un viņa varas gados notika PSRS sadalīšanās.

Putinam būtu jāatkāpjas no amata 2024.gadā, noslēdzoties ceturtajam termiņam valsts galvas amatā.

Daudzi eksperti norāda, ka Putina pēdējā laika ierosinājumi iecerēti, lai viņš varētu saglabāt varu arī pēc prezidenta amata pamešanas, un pat apsūdz viņu "konstitucionāla apvērsuma" īstenošanā.

Putins trešdien daudzus pārsteidza ar saviem konstitūcijas grozījumu priekšlikumiem, rosinot nodot lielāku varu parlamentam, kā arī nostiprināt konsultatīvās Valsts padomes lomu konstitūcijā.

Tās būtu pirmās būtiskās izmaiņas Krievijas pamatlikumā kopš konstitūcijas pieņemšanas 1993. gadā Borisa Jeļcina prezidentūras laikā.

Pēc Putina paziņojuma sekoja viņa lojālā palīga Dmitrija Medvedeva valdības atkāpšanās.

Putins valdības vadītajā amatam tad nominēja līdz šim mazpazīstamo nodokļu amatpersonu Mihailu Mišustinu, un ceturtdien viņš šajā amatā tika oficiāli apstiprināts.