Turpmākajās nedēļās Latvijā galvenokārt gaidāmi agram pavasarim raksturīgi laikapstākļi, tādēļ gan janvāris, gan ziema kopumā kļūs par siltāko novērojumu vēsturē, liecina jaunākās sinoptiķu prognozes.
Jaunākās sinoptiķu prognozes janvāra otrajai pusei: Noturīga sala iespējamība ir niecīga
Iepriekš prognozēs bija redzama varbūtība, ka janvāra nogalē iestāsies vismaz vairākas dienas garš sala periods, bet atbilstoši jaunākajiem datiem noturīga sala iespējamība tuvākajā laikā ir niecīga.
Nākamajās nedēļās gaisa temperatūra pārsvarā saglabāsies virs nulles, dažbrīd iespējami pat +10 grādi un siltuma rekordi. Zem nulles termometra stabiņš noslīdēs tikai īslaicīgi, arī sniegs būs reta un īslaicīga parādība.
Janvāra vidējā gaisa temperatūra Latvijā līdz šim ir aptuveni +3 grādi, par grādu pārspējot iepriekšējā siltākā - 1989. gada janvāra - rekordu. Toreiz mēneša vidējā temperatūra sasniedza +1,8 grādus, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Pozitīva janvāra vidējā gaisa temperatūra Latvijā ir pirmo reizi kopš 2007. gada. 2006.-2007. gada ziemas pirmā puse bija vēl siltāka nekā šoziem, bet toreiz sekoja auksts februāris un ziema kopumā nebija viena no siltākajām.
Iespējams, šīs ziemas - decembra, janvāra un februāra - vidējā gaisa temperatūra pārsniegs +2 grādus. Līdzšinējais rekords ir +1 grāds tālajā 1924.-1925. gadā.
Procesi dabā jau vēsta par pavasara iestāšanos. Daudzviet valstī sākušas ziedēt lazdas un alkšņi, arī sniegpulkstenītes, vietām pat vizbulītes un krokusi. Izplaukuši pūpoli un no zemes izspraukušies daudzu pavasara puķu asni. Uzvaras parkā, Rīgā, turpina ziedēt Japānas ķirši jeb sakuras.
Pāragrā augu atmošanās palielina risku, ka tie vēlāk cietīs no sala.
Jau ziņots, ka, dienām kļūstot garākām, turpmākajās nedēļās un mēnešos arvien vairāk pieaugs atšķirība starp diennakts minimālo un maksimālo gaisa temperatūru. Sniega trūkums un siltā jūra veicinās straujāku gaisa sasilšanu nekā citos gads, tādēļ pieaugs iespēja sagaidīt siltuma rekordus.
Turklāt sniega un sasaluma neesamība var izraisīt strauju augsnes virsējā slāņa izžūšanu pavasarī, palielinot sausuma, karstuma un ugunsgrēku risku.