Varšavas okupācijas 75. gadadienā Krievija Polijas pretošanās kustību apsūdz ebreju genocīdā (6)

Ministrija līdz ar apsūdzībām publiskojusi atslepenotu dokumentu kopumu, kam dots nosaukums "Varšava liesmās". Dokumenti, kas satur informāciju par nacistu koncentrācijas nometnēm, fotogrāfijas un padomju virsnieku ziņojumus, publiskoti par godu 75. gadadienai, kopš padomju spēki okupēja Varšavu.

Dokumenti aplūkojami īpaši šai gadadienai izveidotā mājaslapā.

Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka dokumenti pierāda, ka daļa no poļu pretošanās kustības spēkiem iznīcināja Varšavā palikušos ukraiņus un ebrejus un turēja gūstā padomju virsniekus, kas bija izbēguši no Vācijas cietumiem.

Savukārt Polijas ārlietu ministrija piektdien tviterī sāka kampaņu "atbrīvošana bez brīvības", uzsverot, ka Sarkanās armijas ierašanās nenozīmēja brīvību Polijai.

Padomju spēki neatbrīvoja Varšavu pirms 75 gadiem, bet atnesa sev līdzi gadiem ilgu komunisma verdzību, žurnālistiem 75 gadus pēc Sarkanās armijas ieiešanas Varšavā 1945. gada 17. janvārī sacīja Polijas ārlietu ministra vietnieks Pavels Jablonskis.

Viņš nosodīja Krievijas mēģinājumus sagrozīt vēstures faktus.

"1945. gada 17. janvārī Sarkanā armija ienāca Varšavā, kas bija izpostīta pēc Varšavas sacelšanās, kuras laikā Sarkanā armija noskatījās no Vislas upes otra krasta, kā Varšava tiek iznīcināta," sacīja Jablonskis.

"Tā nebija atbrīvošana, tā bija jaunas komunistu verdzības atnešana un mums tas ir jāatceras," paziņoja Jablonskis.

Jautāts par Krievijas Aizsardzības ministrijas publiskotajiem dokumentiem, Jablonskis sacīja, ka tas ir kārtējais mēģinājums falsificēt vēsturi.

"Krievija pašreiz ļoti cenšas falsificēt, manipulēt ar patiesību par Otrā pasaules kara gaitu, par Padomju Savienības lomu (..). Mēs viennozīmīgi nosodām to, un principā visa civilizētā pasaule to nosoda," atbildēja Jablonskis.

1944. gada 1. augustā plkst. 17 Polijas pretošanās kustība organizācijas "Armia Krajowa" (AK; burtiski - Tēvzemes armija) vadībā Varšavā sāka bruņotu sacelšanos pret nacistu okupantiem.

Varšavas sacelšanās sākās brīdī, kad kara gaita bija jau pārliecinoši pavērsusies sabiedroto labā un par agrāku vai vēlāku nacistiskās Vācijas sakāvi šaubu vairs nebija.

Austrumfrontē Sarkanā armija bija jau sasniegusi Polijas teritoriju, kamēr Rietumos sabiedrotie sāka strauji virzīties dziļāk Francijā, tuvojoties Parīzei, bet dienvidos nacisti tika atspiesti uz Itālijas ziemeļiem.

Sacelšanās mērķis bija ne tikai cīņa pret nacistiem, bet arī mēģinājums apsteigt uzbrūkošo Sarkano armiju, lai neļautu tai Varšavā iesēdināt PSRS izveidoto marionešu valdību.

Sacelšanās laikā krita 16 000 poļu cīnītāju un aptuveni 6000 tika smagi ievainoti. Dzīvību zaudēja arī 150 līdz 200 tūkstoši civiliedzīvotāju.

"Armia Krajowa" cīnītāji padevās 2. oktobrī, kad nacisti piekrita pret tās dalībniekiem izturēties kā pret karagūstekņiem, nevis kā pret "bandītiem", kam uz vietas izpildāms nāvessods.

Atlikušos 500 000 Varšavas iedzīvotāju nacisti padzina un pilsētu nolīdzināja līdz ar zemi.

Sarkanā armija šīs kaujas vēroja no Varšavas pievārtes Vislas austrumu krastā un mierīgi nogaidīja, kamēr nacisti iznīcinās pretošanās kustības vienības, kas varētu izrādīt aktīvu pretestību arī padomju okupantiem.

Varšavas centrā PSRS armija iegāja tikai 1945. gada 17. janvārī.

Pēc nacistu padzīšanas Polijai uzspiestais komunistiskais marionešu režīms centās izskaust AK cīnītāju piemiņu, un publiski piemiņas pasākumi nekomunistiskās pretošanās kustības dalībniekiem atsākās tikai 1989. gadā līdz ar komunistiskā režīma likvidāciju.

Antisemītisms Polijas pretošanās kustībā ir ļoti sensitīvs jautājums, jo lielākā daļa sabiedrības uzskata pretošanās kustības dalībniekus par varoņiem.

2018. gadā Polijas tiesa nolēma, ka Vācijas sabiedriskajai raidorganizācijai ZDF ir jāmaksā kompensācija un jāpārraida atvainošanās bijušajiem pretošanās kustības karotājiem, kas seriālā par Otro pasaules karu "Mūsu mātes, mūsu tēvi" ("Unsere Mütter, unsere Väter") atainoti kā kaismīgi antisemīti.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins decembrī apsūdzēja Rietumvalstis un Poliju par Otrā pasaules kara izcelšanos, norādot uz dažādiem līgumiem, kas bija noslēgti ar nacistisko Vāciju pirms šī kara sākuma 1939. gadā.

Viņš arī apgalvoja, ka 1939. gadā padomju karaspēks iegājis Polijā pēc tam, kad tā "zaudējusi kontroli pār saviem bruņotajiem spēkiem".

Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis nosodīja Putina apgalvojumus, norādot, ka Maskava melo, lai novērstu uzmanību no savām nesenajām neveiksmēm.

Moraveckis sacīja, ka Putins ir vairākkārt melojis par Poliju un vienmēr darījis to tīšām.

Polijas prezidents Andžejs Duda nākamnedēļ neapmeklēs pasākumu Jeruzalemē par godu 75. gadadienai, kopš Sarkanā armija atbrīvoja Aušvicas koncentrācijas nometnes ieslodzītos, jo konferences organizatori viņam nav atļāvuši teikt runu, atšķirībā no Vācijas, Francijas un Krievijas līderiem. Tikmēr Putins gatavojas apmeklēt šo pasākumu.

Polija savukārt nav uzaicinājusi Putinu uz savu atceres pasākumu, kas plānots 27.janvārī.