Mežs: Dzimstības līmenis Latvijā sasniedzis zemāko līmeni pēdējās desmitgadēs (3)

Mežs prognozēja dzimstības rādītāju pasliktināšanos arī turpmākajos gados, ja netiks novērsti galvenie šķēršļi, kas patlaban bremzē jaunu ģimeņu veidošanos.

Iztirzājot pašreizējās demogrāfijas pamatproblēmas, eksperts klāstīja, ka primāri politiķiem būtu jādomā par nodokļu atlaižu ieviešanu tieši jaunajiem vecākiem, pabalstu pilnveidošanu un bērnudārzu pieejamības uzlabošanu it īpaši Rīgas teritorijā.

Eksperts atzīmēja, ka vidējais bērnu skaits ģimenē krītas. Viņa ieskatā, valsts nedara pietiekoši, lai mazinātu šķēršļus, ar ko saskaras gan vienu vecāku ģimenes, gan daudzbērnu ģimenes. Viens no tiem ir bērnudārzu nepieejamība.

Eksperts klāstīja, ka Latvijai būtu jāseko pārējo Baltijas valstu piemēram, jo īpaši Igaunijai, kas ieguldot teju divreiz vairāk nekā Latvija demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, kā rezultātā Igaunijā populācijas samazināšanās notiek vien par aptuveni tūkstoti gadā, kamēr Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk par aptuveni 10 000 gadā, norādīja demogrāfs.

Mežs uzsvēra, ka ir novērojama tieša korelācija starp valsts sniegto atbalstu jaunajām ģimenēm un dzimstību. Šajā ziņā Skandināvijas valstīs ir novērojama demogrāfiskās situācijas uzlabošanās, kamēr Dienvideiropā ir manāmas pretējas tendences.

Eksperts norādīja, ka pēc demogrāfiskajiem rādītājiem Latviju varētu drīzāk iedalīt pie Dienvideiropas, proti, valstīm kur dzimstība sarūk un valsts dara relatīvi maz lietas labā.

Primāri valstij būtu jādomā par ģimeņu nabadzības mazināšanu, jo tas ir galvenais faktors, kas demotivē potenciālos vecākus. Turpretim, raugoties uz šī gada izmaiņām, kuras varētu ietekmēt demogrāfisko situāciju, eksperts kritizēja garantētā minimālā ienākuma celšanu, apgalvojot, ka izmaiņas praktiski neskars ģimenes ar bērniem, bet tieši pretēji - mudinās iedzīvotājus atturēties no pēcnācēju radīšanas.

Savukārt spriežot par atbalsta pasākumiem, kuri veicinātu demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, Mežs pauda viedokli, ka pabalsta apmēra palielināšana bērna aizbildņiem, lai gan mazsvarīgs notikums uz kopējā fona, ir "solis pareizajā virzienā".

Eksperts akcentēja pērn ieplānoto ieceri novirzīt 3,6 miljonus eiro grantiem daudzbērnu ģimenēm mājokļa iegādei vai būvniecībai. Mežs izcēla veiktās izmaiņas vecāku pabalsta aprēķināšanas kārtībā - ar šo gadu noteikts, ka sievietei, kurai ir tiesības uz vecāku pabalstu un kurai nākamais bērns dzimis līdz iepriekšējais bērns sasniedzis trīs gadu vecumu, vecāku pabalsta apmērs nedrīkstēs būt mazāks par vecāku pabalstu, kāds piešķirts par iepriekšējo bērnu.

Eksperta skatījumā, viens no patlaban būtiskajiem nevienlīdzības cēloņiem, kas it īpaši ietekmē pašreizējos vecākus, ir fakts, ka, sievietei esot bērna kopšanas atvaļinājumā, viņas pensijas uzkrājums nepieaug, kā rezultātā nākotnē viņai būs relatīvi mazāka pensija. Demogrāfa ieskatā, šis ir klajš dzimumu diskriminācijas piemērs. Pēc Meža vārdiem, problēmas risināšanu jau divu gadu garumā kavē Finanšu ministrija.

Vaicāts par citām demogrāfijas tendencēm, eksperts stāstīja, ka ir novērojams imigrācijas pieaugums, kas notiek gan studentu, gan strādājošo iebraukšanas dēļ.

Jau vēstīts, ka pērn Mežs iepazīstināja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputātus ar demogrāfijas un globālās migrācijas izaicinājumiem Latvijā un stāstīja, ka Latgales reģionā prognozējams viskrasākais iedzīvotāju skaita kritums.

"Ja 2015. gadā šajā reģionā bija 282 000 iedzīvotāju, tad 2030. gada prognoze liecina, ka šajā reģionā būs 204 000 iedzīvotāji," stāstīja eksperts.

Viņš klāstīja, ka 2015. gadā Rīgā bija 641 000 iedzīvotāju, savukārt prognoze 2030. gadam norāda, ka Rīgas reģionā būs ap 625 000 iedzīvotāju. Savukārt Kurzemes reģionā 2015. gadā iedzīvotāju skaits bija 238 000, bet 2030. gadā prognozējami to skaits varētu sarukt līdz 201 000 iedzīvotāju.

Līdzīga tendence būšot arī Vidzemes reģionā, kur eksperts prognozē iedzīvotāju skaita samazinājumu par teju 50 000 - no 199 000 iedzīvotāju 2015. gadā uz 150 000 iedzīvotājiem 2030. gadā.