Savukārt Latvijas Būvinženieru savienībā satraukums ne tikai par padomju laikā celto dzīvokļu ēku drošumu, bet nu jau problēmas arvien redzamāk parādās arī pirmskara laika mājās.
"Ir problēmas ar pagrabiem. Ja pilnībā korodē metāla sijas, var rasties daudz lielākas deformācijas. Ielūstot kādai no sijai, un esmu to redzējis Rīgā jau vairākkārt, pirmais stāvs jau atrodas bīstamā zonā," raidījumā stāsta Latvijas Būvinženieru savienības biedrs, sertificēts būvinženieris Juris Biršs
Kopumā problēmas viens no iemesliem – namu apsaimniekošanas maksa noteikta pārāk zema. Piemēram, Alojā un Tērvetē tie ir tikai četri eiro centi par kvadrātmetru, un par to nevar veikt nopietnus kapitālos remontus. Limbažu un Saldus novados vispār netiekot veikti uzkrājumi ēku stāvokļa uzlabošanai. Piemēram, Vitrupē, lai arī plaisa mājas sienā ir tik dziļa, ka tā redzama iekšpusē, maksāt par remontiem iedzīvotāji negrib un nevarot.
"Vai tad man būs jāmaksā no pensijas, lai uztaisa tā, ka varu te dzīvot. Es neesmu ar mieru maksāt. Lai brūk, es brukšu tad līdzi. Es no savas pensijas nevaru samaksāt remontu. Pagastam jāremontē," uzskata Skaidrīte.
Valsts kontroli satrauc, ka vairāk nekā 50% no viņu apsekotajām ēkām nemaz netiekot veiktas gadskārtējās pārbaudes. Un, ja pat būvvaldes reģionos atklāj bojājumus, neseko rīcība to novēršanai, jo trūkstot kontrolējošo institūciju spiediena. Situācija jau tik slikta, ka, pēc Valsts kontroles ieskatiem, šie daudzdzīvokļu nami drīzāk būtu nojaucami.