Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis
Iesūti ziņu!

Foto Pie Dānijas vēstniecības ļaudis piketē pret Kristīnes Misānes izdošanu Dienvidāfrikai (12)

Raksta foto
Foto: Gints Bāliņš/TVNET

Trešdien, 15. janvārī, plkst. 11 pie Dānijas vēstniecības Rīgā, norisinās pikets par bērna nolaupīšanu Dienvidāfrikas Republikā (DĀR) apsūdzētās Latvijas pilsones Kristīnes Misānes atbalstam.

Misānes pārstāvji norādīja, ka pikets notiek pret Misānes izdošanu DĀR, kur viņai draud 15 gadus ilgs cietumsods.

Raksta foto
Foto: Gints Bāliņš/TVNET

Sievietes pārstāvji atzīmēja, ka lūguši Dānijas prokuratūru atlikt viņas izdošanu, līdz tiks saņemta atļauja lēmumu par viņas izdošanu pārsūdzēt Dānijas Augstākajā tiesā.

Tāpat viņi apgalvoja, ka pērn 13.novembrī Kopenhāgenas tiesa lēmusi Misāni atbrīvot, jo DĀR nebija viņu pārņēmusi noteiktajās 30 dienās. Tomēr tajā pašā tiesā Dānijas prokuratūra cēlusi pretprasību un paturējusi sievieti ieslodzījumā, savu lēmumu pamatojot ar to, ka Misānei Dānijā nav dzīvesvietas.

Savukārt 15. novembrī notika Austrumu augstākās tiesas sēde, kur tika nolemts, ka Misāne jāpatur ieslodzījumā un 30 dienu pārņemšanas termiņš, kuru neizmantoja DĀR, nav pārkāpts.

Attiecīgi Misānes pārstāvji iesnieguši tiesā prasību šo lēmumu pārsūdzēt Dānijas Augstākajā tiesā, tomēr atļauja pārsūdzībai esot jāgaida vismaz trīs, četrus mēnešus, kas nozīmē, ka tā tiks saņemta ne ātrāk kā 2020.gada februāra beigās, skaidroja pārstāvji. 

Jau vēstīts, ka Tieslietu ministrija (TM) turpinās aktīvu sadarbību ar DĀR iestādēm, lai nodrošinātu tur par bērna nolaupīšanu apsūdzētās Latvijas pilsones Kristīnes Misānes atgriešanu Latvijā, aģentūra LETA uzzināja ministrijā.

Raksta foto
Foto: Gints Bāliņš/TVNET

Misānes pārstāvji aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka sieviete 2011.gadā iepazinusies ar DĀR pilsoni un pēc četriem gadiem abiem piedzimusi meita. Taču starp abiem vecākiem sākušies konflikti, kas sākotnēji bijuši finansiāli motivēti. Pēc tam vīrietis vienpusēji nolēmis pārtraukt attiecības un esot sācis vardarbīgi izturēties gan pret Misāni, gan pret abiem ģimenes nepilngadīgajiem bērniem. 

Konfliktam saasinoties, vīrietis esot bijis ar mieru uzticēt meitiņas audzināšanu Misānes radiniekiem Latvijā, pieprasot viņa kontā iemaksāt 500 000 eiro, kas nodrošinātu ceļošanas izdevumus meitas apciemošanai. Ģimene arī apgalvo, ka bērna tēvs turpina vajāt un draudēt un izspiest naudu Latvijā, kā arī ir nolīdzis trešās personas mazgadīgā bērna nolaupīšanai. 

Savukārt 2017.gada martā Misāne DĀR tiesā panāca pagaidu tiesisko aizsardzību no sava civilvīra. Taču civilvīrs esot panācis tiesas lēmumu par bērna atņemšanu mātei. Savukārt gadu vēlāk sieviete piedzīvojusi vardarbīgu uzbrukumu, pēc kura 2018.gada maijā kura laikā viņa izvarota un uzbrucēji draudējuši izdarīt to pašu ar bērnu, tāpēc, rūpējoties par savu un savu bērnu drošību un dzīvību, 2018.gada maijā Kristīne nolēmusi meklēt patvērumu Latvijā, norādījuši radinieki.

2018.gada decembrī Misāne devusies darba braucienā caur Kopenhāgenu uz Mozambiku, taču šķērsojot robežu, viņa aizturēta, jo bijusi Interpola meklēšanā. DĀR bija norādījusi, ka Misāne tiek meklēta par bērna nolaupīšanu, tiesas lēmuma pārkāpšanu par bērna neizvešanu no valsts, krāpšanu un dokumentu viltošanu.

Raksta foto
Foto: Gints Bāliņš/TVNET

Ministrijas pārstāve Alise Dārzniece norādīja, ka ir veiktas pārrunas ar Ģenerālprokuratūru par tās iesaisti, lūdzot DĀR pārņemt personu kriminālvajāšanai Latvijā, taču lēmumu pieņems Ģenerālprokuratūra. 

Dārzniece skaidroja, ka ministrija atbilstoši normatīvajam regulējumam ir tiesīga iesaistīties tikai pēc notiesājoša sprieduma pieņemšanas DĀR. Attiecīgi ministrija atbilstoši savai kompetencei izrāda gatavību vērsties ar tiesiskās palīdzības lūgumu pie DĀR kompetentajām iestādēm, kurā lūgtu personas nodošanu Latvijai soda izciešanai. Šajā gadījumā ministrija to darītu uz abpusējības principa pamata, jo starptautiska nolīguma starp DĀR un Latviju šāda rakstura jautājumos nav. 

Dārzniece atzīmēja, ka TM ir uzklausījusi Misānes pārstāvi, dažādos koordinācijas formātos tikusies gan ar Ārlietu ministriju (ĀM), gan Valsts policiju, gan Pilsonības migrāciju lietu pārvaldi, gan Ģenerālprokuratūru, lai rastu risinājumus minētajā lietā. 

Ministrijas pārstāve norādīja, ka, ņemot vērā Kriminālprocesa likuma 65.nodaļas nosacījumus par personas izdošanu Latvijai, kompetentā iestāde izdošanas jautājumos ir noteikta Ģenerālprokuratūra. Tomēr, neskatoties uz to, ka TM Kriminālprocesa likums nav paredzējis kompetenci pieņemt lēmumus izdošanas lietā, tā esot iesaistījusies lietas gaitā jau no 2019.gada marta, aktīvi piedalījusies dažādos koordinējošos formātos ar ĀM un Ģenerālprokuratūru, lai rastu risinājumus konkrētajā lietā.

TM esot aicinājusi Ģenerālprokuratūru izvērtēt iespēju pārņemt personu kriminālvajāšanai Latvijā no Dienvidāfrikas Republikas, kā rezultātā tieslietu ministrs ir uzrunājis Dānijas tieslietu ministru, lūdzot sniegt vispusīgu informāciju par personai izvirzītajām apsūdzībām un lūdzis Dānijas pusi nesteigties ar izdošanu, līdz Latvijas puse varētu pieņemt lēmumu. 

Lai gan izdošanas lieta Dānijā jau ir pabeigta, Latvijas TM turpina vērsties Dānijas Tieslietu ministrijā gan ar lūgumu sniegt vispusīgu lietas apstākļu izklāstu, gan lūgusi Dānijas kompetento iestāžu redzējumu izdošanas pārskatīšanai, un visbeidzot lūgusi Dānijas Tieslietu ministrijai izdošanas lietas apturēšanu, līdz tiktu saņemta visaptveroša informācija no DĀR, kas kalpotu par pamatu Latvijas kompetentajām iestādēm izvērtēt Misānes kriminālprocesa pārņemšanu Latvijā. 

Savukārt Ģenerālprokuratūras pārstāve Laura Majevska aģentūrai LETA skaidroja, ka Ģenerālprokuratūra jau kopš 2019.gada sākuma iesaistījusies attiecīgā jautājuma risināšanā. 

Viņa norādīja, ka Ģenerālprokuratūra šajā gadījumā neatbild par personas izdošanu vai neizdošanu. Ģenerālprokuratūrai bija jāvērtē, vai ir iespēja pieņemt Eiropas apcietinājuma lēmumu attiecībā pret Misāni, kuras izdošanu Dānijai lūdz DĀR.

Pēc Majevskas teiktā, Ģenerālprokuratūrai nebija tiesiska pamata izdot Eiropas apcietinājuma lēmumu attiecībā pret Misāni saskaņā ar Eiropas Padomes normatīvo regulējumu par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm noteikumiem. Tas nebija iespējams DĀR izdošanas lūgumā norādīto Misānei inkriminēto noziedzīgo nodarījumu smaguma un rakstura dēļ.

Raksta foto
Foto: TVNET

Majevska tālāk skaidroja, ka Misāne DĀR tiek apsūdzēta tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas atbilst Latvijas Krimināllikuma 168.pantā paredzētajam noziedzīgajam nodarījumam, proti, nolēmumu par aizgādības, aprūpes un saskarsmes tiesībām ar bērnu nepildīšana, par ko Latvijā ir paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālā robeža ir mazāka par vienu gadu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu Eiropas apcietinājuma lēmumu var pieņemt tad, ja ir pamats uzskatīt, ka ārvalstī atrodas persona, kas ir apsūdzēta tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas sodāms pēc Latvijas Krimināllikuma ar brīvības atņemšanas sodu, kura maksimālā robeža ir lielāka par vienu gadu.

Majevska uzsvēra, ka Latvijas Ģenerālprokuratūra iepriekš norādītajos apstākļos pieņemot Eiropas apcietināšanas orderi, apzināti būtu pārkāpusi nacionālās un starptautiskās tiesību normas.

Tā kā Latvijas Ģenerālprokuratūrai pieejamie tiesiskie līdzekļi šajā stadijā bija izsmelti, tika nosūtīti lūgumi Dānijas kompetentajām iestādēm rast iespēju personu neizdot saskaņā ar Dānijas normatīvajiem aktiem, skaidroja prokuratūrā.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu