Ārstu nolaidība Daugavpils trakumsērgas gadījumā nav konstatēta

Inspekcijas pārbaudē secināts, ka veselības aprūpe pacientei tikusi nodrošināta atbilstoši tā brīža veselības stāvoklim. Līdztekus VI secinājusi, ka pacientei sniegta atbilstoša ārstēšana, novērošana un atkārtota veselības stāvokļa izvērtēšana.

Spriežot par mediķu rīcību saistībā ar minēto gadījumu, VI aicina ņemt vērā, ka trakumsērga ir slimība, kas pēc simptomu parādīšanās vienmēr beidzas ar slimnieka nāvi.

Jau ziņots, ka Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" sniegtā informācija apstiprinājusi faktu, ka Daugavpilī mirušajai pacientei konstatētais trakumsērgas vīruss ģenētiski pieder vīrusiem, kas cirkulē Āzijā.

Savukārt Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs iepriekš vēstīja, ka mirusī sieviete bija nonākusi slimnīcā ar veselības problēmām. Ņemot vērā, ka viņa iepriekš bijusi ārzemēs, slimnīcā tika izmeklētas iespējamās infekcijas, tostarp pārbaudīta iespējamā inficēšanās ar trakumsērgu. Tomēr ārstniecības iestādē netika novēroti galvenie simptomi, kā rezultātā sākotnēji netika konstatēta trakumsērga.

Jau ziņots, ka Latvijā nāves gadījumi no trakumsērgas līdz šim nebija novēroti jau 16 gadus. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Ilze Arāja pavēstīja, ka pirms 2003. gada vēl konstatēti divi nāves gadījumi, proti, viens 1993.gadā un otrs 1996. gadā. Savukārt, 2012. gadā pēdējo reizi trakumsērga konstatēta dzīvniekiem. Tomēr no 2015. gadā Latvijai piešķirts no trakumsērgas brīvas valsts statuss.

SPKC atgādina, ka vakcinācija pret trakumsērgu vienmēr ir nepieciešama pēc kontakta ar slimu vai iespējami slimu dzīvnieku. Kā vēstī centrā, vakcinācija ir nepieciešama gadījumos, kad slims dzīvnieks cilvēku sakodis vai saskrāpējis, tāpat saslimšanu var izraisīt slimā dzīvnieka siekalu nokļūšana uz gļotādām, bojātas ādas un brūcēm.