Leģendārais 1986. gada attēls. Kāpēc Gorbačovs un Honekers skūpstījās? (9)

Sociālistu brālīgais skūpsts vai apskāviens bija īpašs sasveicināšanās veids starp komunistisko valstu varas pārstāvjiem. Šis akts demonstrēja īpašo saikni, kas eksistēja starp sociālistiskajām valstīm.

Kopumā akts sastāvēja no apskāviena un trīs atsevišķiem skūpstiem uz vaigiem. Retos gadījumos, kad divi līderi viens otru uzskatīja par īpaši tuvu, skūpsts tika dots uz lūpām, nevis vaigiem.

Kā vienlīdzības, brālības un solidaritātes simbols sociālistu brālīgais skūpsts bija 19. gadsimta strādnieku kustības patosa un entuziasma izpausme. Pēc Oktobra revolūcijas šādu spontānu žestu ritualizācija beidzās ar oficiālu sasveicināšanās tradīciju starp biedriem.

Pēc Otrā pasaules kara, kad pasaulē izpletās komunisms, Padomju Savienība vairs nebija izolēta kā vienīgā komunistiskā valsts. Brālīgais sociālistu skūpsts tika pieņemts kā tradicionāls sveiciens starp komunistiskajiem līderiem.

Vācijas Sociālistiskās vienotības partijas 11. kongresā, kas tika noturēts no 1986. gada 17. līdz 21. aprīlim, Ēriku Honekeru vienbalsīgi uz vēl vienu termiņu ievēlēja par partijas galvu. Partija svinēja savus sasniegumus, sevi godinot kā sasniegumiem bagātāko partiju, kas jelkad stāvējusi uz vācu zemes.

Austrumvācija tika raksturota kā politiski stabila un ekonomiski pašpietiekama valsts. Austrumvācijas sasniegumi tika uztverti kā Honekera personīgais nopelns un iezīmēja viņa politiskās karjeras zenītu.

Mihaila Gorbačova klātbūtne kongresā bija skaidra zīme Honekera piekoptās politikas atbalstam. Kopumā 11. kongress parādīja, ka Austrumvācijā valda stingra ekonomika un Austrumeiropā tā ir visstabilākā valsts.