Pūkainie jokdari! Suņu skolas treneri atklāj kuriozākos atgadījumus

"PetCity" suņu skolas trenerim Ivaram Lielpēterim bieži nākas saskarties ar dažādiem smieklīgiem atgadījumiem un jautājumiem no četrkājaino draugu saimnieku puses. 

Kurlā sunīša stāsts 

Reiz viņš no dzīvnieku patversmes saņēmis interesantu uzdevumu - tur nokļuvis kurls sunītis, kuru nepieciešams dresēt. Un vislabākais veids, kā sazināties ar nedzirdīgu suni, ir  ar vibrējošu kaklasiksnu, jo viņu nav iespējams  pasaukt. 

"Tāpēc tā doma ir tāda - šo vibrējošo elementu piestiprina pie kaklasiksnas, saimniekam rokās ir podziņa. Kad podziņu piespiež un siksna sāk vibrēt, suns zina, ka viņam jāatsaucas," skaidro kinologs.

Tā kā šīs kaklasiksnas piegādes laiks ir ilgs un tā maksā diezgan lielu summu, patversme to diemžēl nevarēja atļauties, tādēļ Ivars izdomāja kaklasiksnu izgatavot pats.

Pats galvenais bija sākt ar vibrējošā elementa iegādi. Un, līdzko tiek nosaukts vārds vibrators, visloģiskākā vieta, kur to dabūt, ir intīmpreču veikals. "Tā nu gājām uz intīmpreču veikalu to iegādāties, lai izjauktu, izņemtu vibrējošo elementu un pievienotu to kaklasiksnai."

Kad tas ticis pastāstīts atbilstošā veikala pārdevējai, viņa gan nemulsa un arī nenoticēja. "Laikam jau dzirdējusi visādus stāstus un izdomājumus. Jebkurā gadījumā, kaklasiksnu uzbūvējām!"

"Pērles"

Vēl kinologs bieži dzird visādus uzjautrinošus aforismus. Viens no jaunākajiem: “Suņus parasti pērk vīri un bērni, bet trenē sievas!” Kā atzīst Lielpēteris, tā patiešām arī esot realitāte.

Iepriekš speciālists suņu skolā dzirdējis arī šādu kuriozu frāzi: “Principā ar suni grūtākie ir pirmie trīs gadi. Pēc tam vienkārši pierod.”

Ikdienā ik pa laikam arī nākas piedzīvot gadījumus, kuros mazie sunīši provocē lielos, daudz mierīgākos un lēnīgākos suņus, kas ir visai amizants skats.

“Reiz man gadījās kāds traģikomisks gadījums. Norisinājās grupu nodarbības, kuras visi dalībnieki regulāri apmeklēja, izņemot vienu klienti. Viņa ieradās ar regularitāti vienu reizi divos mēnešos. Pēc kādiem četriem mēnešiem (viņai pēc divām nodarbībām, kamēr pārējiem bijušas jau 10) viņa man jautāja: “Klau, Ivar, es skatos, ka visiem suņi tādi klausīgi. Kāpēc mans neklausa?!”” piedzīvotajā dalījās eksperts.

Kāds saimnieks, tāds suns? 

Viens diezgan populārs jautājums, kuru Lielpēteris mēdz saņemt no saimniekiem, ir: “Kāpēc mans suns ir stulbs?” Tad viņam ir grūti atturēties neatraucot: “Kāds saimnieks, tāds suns!”

Lielpēteris arī novērojis, ka lielākajā daļā gadījumu tiem saimniekiem, kuri apgalvo, ka viņiem ir milzīga pacietība, tā izsīkst pirmajiem.

Tāpat eksperts norāda, ka simtprocentīga taisnība ir tā, ka suns ir līdzīgs saviem saimniekiem. Ļoti bieži tas novērojams pat vizuāli, nemaz nerunājot par temperamentu. Ja suns ir ietiepīgs, kašķīgs, uzbudināts, lielākajā daļā gadījumu tāds ir arī saimnieks. To pat nav grūti novērot uz ielas, kad manāms, ka suņi pat mēdz imitēt savu saimnieku gaitu. Dažreiz gan saimnieki negrib to apzināties un atzīt, ka suns patiešām ir viņu pašu personības spogulis.

Daudzi kuriozi ir arī tādi, kurus grūti izstāstīt, taču tie notiek ikdienā – smieklīgi suņu mēģinājumi lēkāt, sēdēt un skriet. Tieši tādēļ vērts ņemt vērā, ka suņu skola ir vieta ne vien jaunu zināšanu un komandu apguvei, bet arī kārtīgas humora devas uzņemšanai. “Bieži gan sanāk pasmieties arī par sevi, bet arī tas ir labi!” atzīst Lielpēteris.

Kam negadās...

Smieklīgus atgadījumus piedzīvojusi arī "PetCity" kucēnu skolas kinoloģe Jūlija Elsa. Viņa "Apollo" pastāstīja, ka viens no kuriozākajiem gadījumiem viņas pieredzē ir bijis mēģinājums uz kucēnu skolu vest kaķi.

"Saimniekiem bija liela auguma meinkūns. Un, lai gan, protams, kaķiem arī vajadzīgs socializēties, suņi ar kaķiem laikam vienā socializācijas skoliņā īsti nederēs," ar smiekliem atminas eksperte.

Tāpat viņa saskārusies ar kādu neparastu gadījumu - pie viņas uz skoliņu atnākusi sieviete ar savu mazo čivavas šķirnes kucēnu, cenšoties noskaidrot jautājumus par viņa audzināšanu un socializēšanos. Tā kā saimniece apgalvoja, ka sunītis ir 10 mēnešus vecs, Jūlija ar sievieti vienojās par individuālām nodarbībām, jo šādā vecumā četrkājainis vairs neskaitās īsti kucēns. Tomēr pēc neilga laika kinoloģei radās bažas par kucēna vecumu, jo viņš joprojām uzvedās ļoti bērnišķīgi un mazam kucēnam atbilstoši, turklāt viņam pat nebija sākuši mainīties piena zobi. Beigās Jūlija ar veterinārārstu pārbaudīja suņuka čipu, pēc kura tika saprasts, ka suņa pase ir samainīta un viņa vecums nav tāds, kā tajā norādīts (10 mēneši), bet gan tikai trīs mēneši. 

Tāpat kucēnu skoliņā regulāri ir gadījumi, kad suņukus mulsina treniņu zālē izvietotie spoguļi - tad mazie astaiņi sāk par sevi brīnīties un priecāties. 

Ekspertei reiz gadījies arī šāds kuriozs - dažreiz, kad saimniekiem nav iespējas piedalīties suņa treniņos, Jūlija novada nodarbību un to nofilmē, lai saimnieki komandas un uzdevumus var atkārtot paši mājās. Pie kinoloģes nonāca kādas klientes divi suņi - viens kucēns un otrs jau pieaudzis suns. Eksperte gan sajaukusi pieaugušā suņa vārdu un visu treniņa laiku dzīvnieku saukusi pilnīgi svešā vārdā, pēc tam video aizsūtot saimniekiem.

"Viss jau ir forši, suns tevi klausa, tikai dīvainā kārtā viņa atsaucās ne uz savu vārdu," Jūlijai atbildējuši suņa saimnieki.

Raksts tapis sadarbībā ar "PetCity".