"Mēs zinājām, ka tā notiks." Zinātnieki 2008. gadā brīdināja Austrālijas valdību par ugunsgrēku postažu pēc 11 gadiem (11)

Austrāliju plosa apjomīgi un spēcīgi savvaļas ugunsgrēki. Bojā gājuši jau aptuveni pusmiljards dzīvnieku, neskaitot kukaiņus un vardes, un 26 cilvēki. Nopostīti astoņi miljoni hektāru zemes, bet dūmu un pelnu mākoņi piesārņojuši neaptverami milzīgas teritorijas, sasniedzot pat Brazīliju.

Postošos ugunsgrēkus veicina rekordaugsts karstums un sausie apstākļi, kas liek veģetācijai īpaši ātri aizdegties no dažādiem uguns avotiem, piemēram, zibens spērieniem vai cigarešu izsmēķiem. 8. janvārī meteorologi paziņoja, ka 2019. gads Austrālijā bijis sausākais un siltākais kopš novērojumu sākšanas. Savukārt 18. decembris valstī bija visu laiku karstākā diena, kad gaisa temperatūra sasniedza 41,9 grādus pēc Celsija.

Par spīti šiem ekstrēmajiem apstākļiem Austrālijas valdība rīkojas, it kā nekas īpašs nebūtu noticis. Novembrī Austrālijas premjerministra vietnieks "ABC Radio" pastāstīja, ka ugunsgrēki Austrālijā esot bijuši no laika gala. Viņš noliedza klimata pārmaiņu lomu tagadējo ugunsgrēku apjomā un spēkā, sakot, ka tie ir "zaļo" murgi.

Tomēr Sāra Pērkinsa-Kirkpatrika no Jaundienvidvelsas universitātes ir pārliecināta, ka nav šaubu par to, ka klimata pārmaiņas ir galvenais ugunsgrēkus virzošais faktors: “Mēs pavisam noteikti varam teikt, ka klimata pārmaiņas ir saistītas ar šā gada ugunsgrēku sezonas ilgumu un postošo spēku.”

2008. gada Austrālijas valdības pasūtītā ziņojumā tika paredzēts, ka no 2020. gada globālā sasilšana liks Austrālijas ugunsgrēku sezonai sākties agrāk, beigties vēlāk un būt spēcīgākai.

"Mēs zinājām, ka tā notiks," piebilda Pērkinsa-Kirkpatrika.

Vēl divi ļoti nozīmīgi klimata fenomeni ievērojami veicina savvaļas ugunsgrēkus, proti, "Indijas okeāna dipols" ir novirzījis siltos ūdeņus no Austrālijas uz Āfrikas pusi, rosinot Austrālijā sausumu, bet Āfrikā – lietavas. Savukārt karstie un sausie vēji no Austrālijas tuksnešiem novirzījušies uz austrumu piekrasti, vēl vairāk spēcinot ugunsgrēkus Jaundienvidvelsā un Viktorijā – vietās, ko ugunsgrēki skāruši visnopietnāk.

Abi šie faktori ir norisinājušies Austrālijā arī iepriekš, tomēr vēl nekad tik ilgi. Tam pievienojot 1 grādu pēc Celsija, par kādu ir cēlusies vidējā gaisa temperatūra Austrālijā kopš 1910. gada, mēs iegūstam visai bīstamu kokteili.

Ugunsgrēki sākās septembrī, mēnesi pirms Austrālijas ugunsgrēku oficiālā sākšanās datuma, kas parasti ir no oktobra līdz marta beigām. Tie jau ir nopostījuši lielāku teritoriju nekā 2018. gada savvaļas ugunsgrēki Kalifornijā un 2019. gada ugunsgrēki Amazonē kopā, kā arī ugunsgrēkos pamatīgi cietuši arī Jaundienvidvelsas ziemeļi un Kvīnslendas dienvidu daļa, kas vēsturiski ir bijusi pārāk mitra, lai degtu.

Milzīgā ugunsgrēku intensitāte likusi veidoties arī saviem uguns vētras mākoņiem, no kuriem var spert zibens, izraisot vēl citus ugunsgrēkus.

Bijušais Jaundienvidvelsas ugunsdzēsības un glābšanas dienesta komisārs Gregs Mullins novembrī rakstīja, ka savā 47 gadus ilgajā ugunsdzēsēja karjerā viņš reti kad ir redzējis uguns vētras, bet tagad tās notiek regulāri. Turklāt par ierastu lietu kļuvusi arī sejas masku valkāšana, vienkārši dodoties uz darbu, jo gaisa kvalitāte daudzviet Austrālijā ir katastrofāla.

Ugunsgrēki pamatīgi papostījuši Austrālijas unikālo savvaļas dzīvību. Sidnejas universitātes profesors Kriss Dikmens aplēsis, ka ugunsgrēkos bojā gājuši 1,3 miljardi zīdītāju, putnu un reptiļu. Lidojošie dzīvnieki, piemēram, putni un sikspārņi, kā arī ātrākie dzīvnieki, piemēram, ķenguri, lielākoties, spēj izbēgt no liesmām, tomēr tos var nogalināt vēlākās grūtības ar ēdiena, ūdens un patvēruma atrašanu melnajās, izdedzinātajās teritorijās.

"Mēs arī zinām, ka tādas invazīvās sugas kā kaķi un lapsas mēdz doties uz uguns izpostītajām teritorijām un nogalināt vietējos nelielos dzīvniekus, tāpēc aina ir patiešām drūma," teica Dikmens.

Austrālijas premjerministrs Skots Morisons tiek asi kritizēts par to, ka viņš ignorēja ielūgumu uz tikšanos ar 23 bijušajiem uguns un glābšanas dienesta līderiem pagājušā gada sākumā. Viņi vēlējās premjerministru brīdināt par katastrofas risku šajā savvaļas ugunsgrēku sezonā. Morisons arī pretojās oglekļa emisiju samazināšanai valstī.

Lai arī šīs nedēļas sākumā reģionā bija neliels lietus, tas bija pārāk vājš, lai pietiekami samazinātu ugunsgrēku risku. Turklāt Austrālijas vasaras karstākie mēneši – janvāris un februāris – vēl ir tikai priekšā.

Meteorologi lēš, ka sausums varētu mazināties tikai martā vai aprīlī, tomēr viņi ir pārliecināti, ka klimata pārmaiņas šādas katastrofas padarīs tikai biežākas.