Raidījums: Iekšlietu ministrijas bijušās parlamentārās sekretāres vīrs konsultējis robežbūves skandālā iesaistītos uzņēmējus (2)

Konstatēta arī neizskaidrojama pretimnākšana sabiedrībai Igate. Pārmetumi ir arī ministrijai, kas abas iestādes nav pieskatījusi. Robežas ierīkošanā prettiesiski iztērēti vismaz 7 miljoni eiro. 

Valsts kontroles revidentu atzinums par robežas ar Krieviju ierīkošanu ir neierasti skarbs.  Smaga nolaidība, kas radījusi miljonos mērāmus zaudējumus, konstatēta ne vien robežsardzē, bet arī Nodrošinājuma valsts aģentūrā un Iekšlietu ministrijā. Lai gan aizdomas par smagajiem pārkāpumiem ir no pavasara, Iekšlietu ministrija nolaidīgos ierēdņus vēl nav noskaidrojusi.

Smagākie konstatētie pārkāpumi ir nesamērīga robežjoslas paplašināšana, tā sadārdzinot projektu, nelikumīga koku izciršana un to "pazaudēšana".

Iekšējās drošības birojs septembrī par iespējamiem noziegumiem robežas būvniecībā aizturēja bijušo robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru, sabiedrības "Igate"  valdes priekšsēdētāju Māri Peilānu un divas būvniecībā iesaistītas personas. 

Robežsardzes priekšnieks tobrīd apgalvoja, ka uz robežas viss ir bijis likumīgi, koki nav pazuduši un apšaubīja izmeklēšanas pamatotību.

Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts 8. septembrī izteicies:"Vēl ir pāragri runāt, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums. Ir apsūdzības versija, uzbrūkoša."

Tostarp Valsts kontroliere Elita Krūmiņa:"Es arī vēlētos vērst uzmanību visiem uz valsts Kontroles ieskatā uz tādu bezprecedenta  likuma ignorēšanu, ko mēs redzam robežsardzes rīcībā, visatļautību un pat patvaļu. Robežas izbūves darbi ir plānoti un darīti tā, it kā uz valsts robežsardzi likums neattiektos."

Revidenti secinājuši, ka robežsargi pretēji likumam un pašu apstiprinātam projektam 12 metru robežjolsu daudzviet ievērojami paplašinājuši, vietām līdz pat 90 metriem.  Šajos zemes gabalos augušais mežs nocirsts bez saskaņošanas ar Meža dienestu, bet lielākā daļa  kokmateriālu pazuduši. Celmi izrauti, zeme nolīdzināta.

Valstij piederošā meža saimnieks pierobežas zemēs ir Nodrošinājuma valsts aģentūra, taču tā bijusi nolaidīga un pirms robežas būves nav apzinājusi koku vērtību.  Tāpēc arī Valsts kontrole nav varējusi noskaidrot, cik lieli ir patiesie zaudējumi.

No 43 zemes gabaliem, kuru platums pārsniedz robežjoslas platumu, revidenti detalizēti izpētījuši četrus. Tajos zaudējumi no pazudušā meža ir 190 tūkstoši eiro.  Nolaidība konstatēta arī ar tiem baļķiem, kas nav nozagti. Tie ilgstoši stāv zem klajas debess un nu ir malkas cenā.

Robežjoslas patvaļīga paplašināšana bija izdevīga  darbu veicējam sabiedrībai Igate.  Projektā paredzēts, ka būs jānoplanē 5,2 hektāri augsnes par 140 tūkstošiem eiro. Paplašināšanas rezultātā noplanēti 134 hektāri par 3,65 miljoniem eiro.   

Arī citos darbos konstatēta neizskaidrojama pretimnākšana komersantam.

Elita Krūmiņa: "Valsts robežsardzes rīcība liek domāt par iepriekš jau novērotu shēmu, formālā iepirkumā mēs izvēlamies vēlamo pretendentu, darbu veikšanai, savukārt iepirkumam jau noslēdzoties, mēs rīkojamies, kā jau ienāk prātā. Sekas ir miljonos mērāmi nepamatoti izdevumi valstij, neatgriezeniski postījumi dabai un arī galu galā neizdarīts darbs."

Revidenti atklājuši, ka būvniecības laikā projektā paredzētās dārgākas koka laipas uz takām aizstātas ar lētāku šķeldas klājumu. Tāpat metāla caurtekas grāvjos aizstātas ar koka pārsegumiem.   

Konkursā "Igate" uzvarējusi, vislētāk piedāvājot viskvalitatīvākos materiālus, bet dabā visdārgāk piegādājis visvienkāršākos.

Ja iepirkumā būtu norādīti īstie darbu apjomi, par iepirkuma uzvarētāju tiktu atzīts cits pretendents, ar 5,87 miljoniem eiro zemāku. 

Uz Valsts Kontroles preses konferenci par revīzijas rezultātiem bija ieradies arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Viņš nostājās robežsardzes pusē. Lielākā atbildība esot jāuzņemas nevis robežsargiem un ierēdņiem, bet valstij un politiķiem, kas nav izstrādājusi vajadzīgos likumus, kas izslēgtu negodprātīgu rīcību. 

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV):

"Klausoties šo prezentāciju man tomēr rodas divi fundamentāli jautājumi, kā vispār ir iespējams nonākt līdz valsts un nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanai. Vai vismaz aizdomām, ka valsts budžeta līdzekļi ir iztērēti nelietderīgi vai prettiesiski.

Un Otrais Man būtiskais jautājums, kāpēc kontrole notiek nevis tajā brīdī, kad ir jāparaksta līgumi, vai pielikumi vienošanās pie līgumiem ar kuriem izmainās darba apjomi vai līguma summas, bet kontrole notiek pēc fakta, pēc vairākiem gadiem? Kā atbildība tā ir? Kāpēc kontroli nav iespējams nodrošināt pirms līguma parakstīšanas, pirms būtiskām līguma izmaiņām. Un šeit nu es gribētu tomēr teikt, ka tā ir valsts atbildība. "

Lai gan Valsts kontrole īpaši uzvērusi, ka atbildība par izšķērdēšanas nepieļaušanu ir iestādes vadītājam, ministrs dienesta pārbaudes ir uzdevis veikt robežsardzes un Nodrošinājuma valsts aģentūras priekšniekiem. Robežsardzē dienesta pārbaude uzsākta jau otrreiz. 

Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts: "Jau tika veikta dienesta pārbaude maijā tika uzsākta, kura noslēdzās jo dienesta pārbaudei ir noteikti ierobežoti termiņi, pēc kuriem nav iespējas viņas veikt tālāk, kā jau es teicu maksimālie termiņi. Un tās pārbaudes laikā nebija iespējams iegūt atsevišķu informāciju, nenoslēdzās ar disciplinārlietas ierosināšanu."

Valsts kontroles ziņojumā pārmetrumi izteikti arī Iekšlietu ministrijai. Tā sarežģīto robežbūves projektu uzticējusi robežsardzei, kam nav pieredzes tādu projektu vadīšanā. Ministrija  nav izveidojusi pietiekamu uzraudzības un koordinācijas mehānismu. 

Robežbūves uzsākšanas laikā iekšlietu ministrs bija Rihards Kozlovkis no Vienotības, valsts sekretāre bija  Ilze Pētersone Godmane, bet parlamentārā sekretāre Evika Siliņa. Neviens no viņiem neatzīst, ka būtu pieļautas kļūdas

Saeimas deputāts, bijušais Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Jaunā Vienotība): "Manā skatījumā, arī tajā laikā, vērtējot no tā brīža, tomēr būsim reāli, nevis no šodienas apsekta, uzticēt projektu un uzraudzību un izpildi protams, ka manuprāt loģiski ka tas tika darīts dienestam, kurš bija pašutītājs un vislabāk zināja savas vajadzības."

Vai projektā laikā neradās kādas aizdomas, nenāca kādi signāli, ka tur kaut kas nav kārtībā?

Nu redzat, tieši pretēji! 

No ministrijas vadības zināmas saites ar robežas būvētājiem ir bijušajai Iekšlietu ministrijas parlamentārajai sekretārei Evikai Siliņai. Šobrīd viņa parlamentārā sekretāra pienākumus pilda pie ministru prezidenta. 

Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, bijuši IeM parlamentārā sekretāre: "Peilāna kungs ir bijis mana vīra klients kopš 98.gada, viņam ir bijuši dažādi uzņēmumi, ko es vairāk varu pateikt?"

NP: Tas netraucēja jums darbā? Valsts kontrole saka, ka tas iepirkums izskatās sarunāts, ka ir ļoti liela pretimnākšana bijusi tam uzņēmumam?

"Manuprāt, absolūtas muļķības. Man nav bijušas nekādas iespējas, ne sarunāt ne ietekmēt. Manas pilnvaras beidzas parakstīt maksimāli kādus likumprojektus uz Saeimu, tas arī viss. Tas, ka viņš piedalās konkursā, man pat nav bijis zināms. Es noteikti nevarētu strādāt nevienā amatā tik ilgi, ja es kaut ko varētru ietekmēt, vai ar mani varētu kaut ko sarunāt. Jau tā jāsaka, ka draudzība man noteikti nav ar šo ģimeni, tas būtu pārāk, nu kā lai pasaka, plaši teikts, ka es kaut kādā veidā draudzējos."

Valsts kontrole uzstāj, ka Iekšlietu ministrijai uzraudzība ir jāsakārto nekavējoši, jo darbi uz Austrumu robežas joprojām turpinās. Baltkrievijas robežas būve sākta tikai pagājušajā gadā. Tur viena kilometra būvēšanai robežsargi iecerējuši tērēt divreiz vairāk, nekā uz robežas ar Krieviju. Bet tilti, kā stāstījām iepriekšējos sižetos, pat četras piecas reizes dārgāk.