Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

Par "aplokšņu algām" frizētavā 60 000 eiro sods un nosacīta brīvības atņemšana (5)

Nauda. Ilustratīvs attēls
Nauda. Ilustratīvs attēls Foto: Evija Trifanova/LETA

 Rīgas apgabaltiesa piemērojusi nosacītu brīvības atņemšanu diviem kādas frizētavas darbiniekiem, kuru uzņēmumā izmaksātas "aplokšņu algas", tāpat abām personām likts atlīdzināt radīto kaitējumu 58 948 eiro apmērā, kas jau ir izdarīts, pavēstīja Ģenerālprokuratūras pārstāve Laura Majevska.

Saskaņā ar apsūdzību uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un grāmatvede veikuši noziedzīgās darbības uzņēmuma interesēs, lai netiktu aprēķinātas un ieturētas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis par darbiniekiem izmaksājamām darba samaksām.

2017.gadā šādā veidā tika nodarīts mantisks zaudējums Latvijas Republikai nenomaksāto nodokļu veidā 58 948 eiro apmērā, proti, netika samaksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 36 864 eiro apmērā un iedzīvotāju ienākuma nodoklis 22 084 eiro apmērā, un tas kopumā likuma izpratnē ir liels apmērs.

Darba samaksa netika atspoguļota uzņēmuma grāmatvedības dokumentos, piemēram, darba uzskaites grafikos, darba laika uzskaites tabelēs netika uzrādīts faktiskais darbinieku nostrādātais laiks, neviens nesagatavoja algas aprēķina sarakstus un kases izdevuma orderus, kuros būtu norādīta faktiskās darba samaksas izmaksa.

"Aplokšņu algās" katram uzņēmuma darbiniekam tika samaksātas dažādas summas, sākot no 26 eiro līdz pat vairāk nekā 3000 eiro mēnesī.

Viena persona atzīta par vainīgu par smaga nozieguma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā un mazāk smaga nozieguma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 217.1 pantā, un sodīta ar brīvības atņemšanu uz sešiem mēnešiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz vienu gadu un naudas sodu desmit minimālo mēnešalgu jeb 4300 eiro apmērā, atņemot tiesības veikt visu veidu komercdarbību uz diviem gadiem.

Otra persona atzīta par vainīgu Krimināllikuma 217.1 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīta ar naudas sodu desmit minimālo mēnešalgu jeb 4300 eiro apmērā, atņemot tiesības veikt visu veidu komercdarbību uz vienu gadu.

Tāpat juridiskajai personai galīgais piespiedu ietekmēšanas līdzeklis noteikts 25 minimālo mēnešalgu apmērā jeb piemērota 10 750 eiro piedziņa.

Kopumā lietas izmeklēšanas rezultātā naudas sodos samaksāti 19 350 eiro, kā arī atgūti valstij nenomaksātie nodokļi 58 948 eiro apmērā, tādējādi valsts budžetā nonākuši naudas līdzekļi 78 298 eiro apmērā.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu