"Irānai nekad nebūs kodolieroča." Tramps ar lielajiem burtiem "Twitter" pauž savu pārliecību (1)

Tramps tviterī paziņoja, ka "Irānai nekad nebūs kodolieroča", visu tekstu rakstot lieliem burtiem. 

Svētdien Irāna paziņoja, ka vairs neievēros nekādus ierobežojumus attiecībā uz urāna bagātināšanu, ko noteic tās 2015. gadā noslēgtā kodolvienošanās ar pasaules lielvarām, proti, Irāna neievēros ierobežojumus attiecībā uz urāna bagātināšanas centrifūgu skaitu, bagātināšanas jaudu, bagātināšanas līmeni, kā arī bez ierobežojumiem veiks kodolpētījumus.

Tramps 2018. gada maijā atsauca ASV dalību līgumā un atjaunoja sankcijas pret Irānu, bet Eiropas valstu centieni saglabāt līgumu, kas paredz Irānas kodolprogrammas ierobežojumus apmaiņā pret starptautisko sankciju mīkstināšanu, nav bijuši veiksmīgi.

2015. gadā Irāna parakstīja kodolvienošanos ar ASV, Franciju, Krieviju, Lielbritāniju un Ķīnu, kā arī Vāciju. Līguma mērķis bija garantēt, ka Irānas kodolprogramma tiek īstenota tikai un vienīgi civiliem mērķiem. 

Eiropas Savienības (ES) augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žozeps Borreljs pirmdien paudis nožēlu par Irānas atkāpšanos no 2015.gada kodolvienošanās ar pasaules lielvarām saistībā ar augsta ranga Irānas ģenerāļa nogalināšanu ASV triecienos.

Borreljs tviterī paziņojis, ka līgums "pašlaik ir svarīgāks nekā jebkad agrāk", lai gan problēmas tā izpildē bijušas jau kopš 2018. gada maija, kad ASV prezidents Donalds Tramps atsauca savas valsts dalību tajā.

Saskaņā ar ES ierasto politiku Borreljs pauda, ka bloks par tālāku rīcību lems pēc tam, kad no Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) būs saņemta detalizētāka informācija par Irānas pārkāpumiem.

"Pilnīga kodolvienošanās izpilde reģionālai stabilitātei un globālai drošībai pašlaik ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Es turpināšu strādāt kopā ar visiem iesaistītajiem," tviterī rakstīja ES augstais pārstāvis.

Irānas un ASV attiecības vēl vairāk saasinājušās pēc tam, kad piektdien ASV gaisa triecienā Bagdādē nogalināts augsta ranga Irānas ģenerālis. 

ASV kongresmeņi savukārt tuvāko dienu laikā balsos par kara pilnvaru rezolūciju, kuras mērķis ir kontrolēt prezidenta Donalda Trampa militāros rīkojumus pēc tam, kad viņš deva pavēli par augsta ranga Irānas ģenerāļa nogalināšanu Irākā, paziņoja Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi.

Demokrāte Pelosi vēstulē kolēģiem paziņojusi par plānu prezentēt un sasaukt balsojumu par rezolūciju, lai "ierobežotu prezidenta militāro rīcību attiecībā pret Irānu".

Viņa paskaidroja, ka plāna mērķis ir "atkārtoti apliecināt sen noteikto Kongresa atbildību pārraudzīt, gādājot, lai gadījumā, ja Kongress nenolemj citādāk, valdības militārais naidīgums pret Irānu beigsies 30 dienu laikā".

Pagājušajā nedēļā Tramps negaidīti deva rīkojumu nogalināt Irānas Revolucionārās gvardes vienības "Kudsas spēki" komandieri ģenerāli Kasemu Soleimani, kurš tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem Irānas līderiem. Viņu nogalināja ASV bezpilota lidaparāta triecienā lidostā Bagdādē.

Pelosi uzsvēra, ka tāda rīcība apdraud gan ASV karavīrus, gan civiliedzīvotājus, jo "rada riskus par nopietnu saspīlējuma saasinājumu attiecībās ar Irānu".

Demokrāti ir sūdzējušies, ka Tramps rīkojās, nekonsultējoties ar augstākajām Kongresa amatpersonām, tostarp Pelosi, un uzstājuši, ka tikai ASV Kongresam ir pilnvaras pieteikt karu.

"Kā Kongresa locekļiem mūsu galvenā atbildība ir gādāt par ASV iedzīvotāju drošību," savā vēstulē norādīja Pelosi.

"Tādēļ mēs bažījamies, ka valdība šādi rīkojas, nekonsultējoties ar Kongresu un neievērojot Konstitūcijā noteiktās Kongresa pilnvaras pieteikt karu," paudusi ASV parlamenta apakšpalātas spīkere.

Jau vēstīts, ka piektdien ASV raķešu triecienā pie Bagdādes lidostas tika nogalināti desmit cilvēki - pieci irākieši un pieci irāņi, arī Soleimani un Irākas militārā grupējuma "Hashed al Shaabi" ("Tautas mobilizācijas spēki") vadītāja vietnieks Abu Mahdi al Muhandiss. Šis trieciens bija vērsts pret Soleimani un tika īstenots pēc Trampa rīkojuma.

Pēc trieciena Pentagons paziņoja, ka "Soleimani aktīvi izstrādāja plānus uzbrukt amerikāņu diplomātiem un karavīriem Irākā", kā arī, ka "Kudsas spēki" ir "atbildīgi par simtiem amerikāņu un koalīcijas karavīru nāvi un vēl tūkstošiem ievainošanu". Tostarp Savienotās Valstis vaino Soleimani, ka viņš apstiprinājis 31. decembrī notikušo proirānisko protestētāju uzbrukumu ASV vēstniecībai Bagdādē.

Irāna ir draudējusi atriebties par Soleimani nāvi.

Reaģējot uz Irānas paziņojumiem, Tramps ir saasinājis savu retoriku un paziņojis Kongresam, ka viņa ieraksti par Irānu sociālās saziņas vietnēs ir uzskatāmi par gaidāmās prezidenta rīcības paziņojumu deputātiem.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pēc alianses vēstnieku ārkārtas sanāksmes pirmdien Briselē pauda, ka Irānai ir jāizvairās no tālākas vardarbības un provokācijām.

"Mūsu šīsdienas sanāksmē sabiedrotie aicināja uz atturību un deeskalāciju. Jauns konflikts nebūtu neviena interesēs, tāpēc Irānai ir jāatturas no tālākas vardarbības un provokācijām," paziņoja Stoltenbergs.

NATO vēstnieki tikās, lai apspriestu situāciju Tuvajos Austrumos pēc Soleimani nogalināšanas ASV triecienā Irākā.