Tūristu nolaupīšana un teroristi. Piecas valstis, uz kurām 2020. gadā labāk nedoties (1)

Sīrija

Neskatoties uz to, ka valstī notiekošais pilsoņu karš ir iegājis savā noslēguma fāzē, Sīrija tik un tā ir uzskatāma par vienu no nedrošākajām vietām uz zemeslodes. Daudzās valsts daļās vēl arvien norisinās sadursmes starp valdības un opozīcijas spēkiem. Tāpat ir saglabājies salīdzinoši augsts teroristu uzbrukuma risks un vēl arvien nav atrasts ilgtermiņa risinājums tūkstošiem sagūstīto "Islāma valsts" kaujinieku un to ģimeņu problēmai, kuri pagaidām atrodas Sīrijas ziemeļos.

Tiek uzskatīts, ka visnestabilākā situācija ir ziemeļrietumos esošajā Idlibas provincē. To gandrīz visu pilnībā kontrolē teroristiskās organizācijas Al Qaeda atzars Hayyat Tahrir Al-Sham. Savukārt Bašara Al Asada spēki cenšas teritoriju pastāvīgi atbrīvot. Lai to izdarītu, tiek izmantota aplenkuma un bombardēšanas pieeja. Vēl šajā vasarā ANO Augstā pārstāve cilvēktiesību jautājumos Mišela Bašelē ziņoja, ka Asada valdībai lojālie spēki izvērš uzbrukumus pret civilo infrastruktūru (piemēram, skolām, slimnīcām, tirgiem un ceptuvēm).

Drošības situācija ir pasliktinājusies arī Sīrijas Demokrātisko spēku (SDF) kontrolētajās Ziemeļsīrijas teritorijās. Tajās vēl nesen norisinājās Turcijas veidots militārs iebrukums, kura mērķis bija atbrīvot visu Turcijas dienvidu pierobežu Sīrijas pusē no kurdu elementiem. Lai gan pagaidām cīņa ir iesaldēta, nav lielu garantiju, ka tā neatjaunosies.

Ja nu tomēr Sīrijā ir gadījies nokļūt, būtu ieteicams palikt galvaspilsētā Damaskā un citās lielākajās Rietumsīrijas pilsētās, kuras kontrolē Bašara Al Asada spēki. Tajās drošības riski ir viszemākie.

Foto: Sīrija

Irāka

Drošības situācija Irākā ir nedaudz labāka kā Sīrijā, taču tajā vēl arvien pastāv iekšpolitiska nestabilitāte. Pēc teroristiskās organizācijas "Islāma valsts" teritoriālās sakaušanas valsts ir centusies veikt strukturālās pretkorupcijas reformas un atjaunošanu. Tomēr vismaz vienkāršie iedzīvotāji šīs pārmaiņas nav izjutuši. Šā iemesla dēļ Irākā šogad norisinājās masveidīgi pret valdību vērsti protesti, kuri nav beigušies vēl arvien. Sacelšanās vilnis visvairāk ir skāris galvaspilsētu Bagdādi un dienvidu pilsētas.

Relatīvi drošāk ir Irākas ziemeļos esošajā Kurdistānas autonomajā reģionā. Tur kopš 2017. gada neveiksmīgā neatkarības referenduma nopietni satricinājumi nav notikuši un valda daudz lielāka stabilitāte. Līdz ar Irākas apceļotājiem būtu daudz labāk uzturēties tur. Tomēr arī šajā nosacītajā miera ostā vēl arvien aktuāla problēma ir terorisma draudi, kuri visā Irākā ir augsti.

Savukārt visnedrošāk ir Irākas ziemeļaustrumu reģionos, kuri pavisam nesen vēl atradās teroristiskā grupējuma "Islāma valsts" rokās. Pienāk ziņas, ka tās kaujinieki ir jau atkal nogājuši pagrīdē un turpina uzbrukt šajā valsts daļā novietotajiem Irākas armijas karavīriem. Pastāv arī bailes, ka Turcijas militārās kampaņas Sīrijā rezultātā, kaimiņvalstī novietotie kaujinieki varētu izmantot valdošo haosu un censties šķērsot Irākas robežu. Tas savukārt varētu kļūt par vēl vienu valsts problēmu.

Foto: Irāka

Jemena

21. gadsimta aizmirstajā konfliktā Jemenā šis gads nebija daudz labāks par iepriekšējo. Turpinājās cīņas starp Saūda Arābijas vadītās koalīcijas atbalstīto Abdrabuha Mansūra Hadi valdību un valsts ziemeļos un centrālajā daļā bāzētajiem huti nemierniekiem. Turpinājās arī valdošais pārtikas deficīts un ārkārtīgi sliktā humanitārā situācija. Ne velti ANO jau ir paspējusi Jemenu nodēvēt par pasaules lielāko humāno krīzi.

Ja nu tomēr ir gadījies nonākt Jemenā, nebūtu ieteicams atstāt galvaspilsētu Sānu, jo centrālās valdības kontrole pat pār savā pusē atsevišķi karojošajiem spēkiem ir nosacīta. Tādējādi pastāv salīdzinoši augsts nolaupīšanas risks. Jemenu arī kā daudzas citas Tuvo Austrumu reģiona valstis raksturo augsti terorisma draudi. Īpaši nebūtu ieteicams doties uz Jemenas dienvidiem, jo tieši tur norisinās visaktīvākās militārās sadursmes un ir vislielākais risks ciest karadarbības rezultātā.

Foto: Jemena

Venecuēla

Dienvidamerikas valsts Venecuēla jau ilgstoši atrodas milzīgās ekonomiskās grūtībās, un tas nav palīdzējis mazināt ārkārtīgi augsto noziedzības līmeni. Venecuēlā vēl arvien ir viens no pasaulē augstākajiem slepkavību skaitiem uz vienu iedzīvotāju un gandrīz vai katru dienu notiek bruņotas laupīšanas, izspiešanas un dažāda veida fiziski uzbrukumi. Pie Brazīlijas un Kolumbijas robežām aktīvi ir arī narkotiku pārvadātāji un cita veida organizētās noziedzības grupējumi. Tie var ceļotāju nolaupīt un pieprasīt izpirkuma maksu. Ne velti Lielbritānijas Ārlietu ministrijas mājaslapā arī ir teikts, ka arvien vairāk cilvēku, kuri ierodas valstī biznesa nolūkos, pārvietojoties izmanto privāto drošības kompāniju pakalpojumus. Situāciju neuzlabo arī korumpētā policija, kura nereti piever acis uz ļoti daudziem nodarījumiem.

Papildus tam Venecuēlas lielākajās pilsētās jau ilgstoši notiek ievērojami protesti pret valdošā prezidenta Nikolasa Maduro režīmu. Tajos salīdzinoši bieži arī izceļas sadursmes ar policiju, ko pavada vardarbība. Šajā kontekstā pastāv risks, ka tūrists var nonākt šo notikumu epicentrā un ciest fiziski vai mantiski.

Foto: Venecuēla

Lībija 

Neskatoties uz to, ka Muamara Kadāfi režīms tika gāzts 2011. gadā, Lībija tā arī nav spējusi izkļūt no iekšpolitiskās nestabilitātes un izveidot vienotu un stabilu pārvaldi. Valsts ir sadalīta divās ietekmīgās nometnēs - Nacionālajā Vienotības valdībā (GNA), kuru oficiāli atbalsta starptautiskā sabiedrība, un tā saucamajā Tobrukas valdībā. Abi šie politiskie veidojumi savā starpā cīnās par ietekmi, un valsts rietumos valda ierobežota mēroga militāras sadursmes. Savukārt dienvidos no valdības autoritātes neatkarīgi eksistē vairāki tuksneša cilšu grupējumi.

Lībijā pastāv arī ļoti augsts nolaupīšanas risks un plaša apmēra organizētā noziedzība. Līdzīgi kā Venecuēlā, problēma ir arī daudzās laupīšanas, kuru rezultātā var ciest tūristi. Īpaši uzmanīgam jābūt vēlu vakaros un nakts stundās. Tas papildina jau tradicionālos terorisma draudus. Jāņem vērā, ka Lībijas politiskais haoss ir spēcīgs magnēts daudzām teroristiskām organizācijām, kuras cenšas vairot savu ietekmi. Par laimi, Lībijas politiskajiem spēlētājiem pagaidām ir izdevies šos ambiciozos grupējumus vismaz militāri sakaut. Visbeidzot jāņem vērā, ka Lībijā (līdzīgi kā Jemenā) arī ir salīdzinoši vājas valsts institūcijas, kam ir minimālas iespējas iegrožot tām lojālos bruņotos grupējumus un novērst vēlmi jebkādā veidā vērsties pret tūristiem. Ja arī ir nokļūts Lībijā, būtu vairāk ieteicams uzturēties valsts austrumu daļā un lielpilsētās. Ja tiek ceļots uz lauku apgabaliem, līdzīgi kā citās konflikta zonās, būtu jānodrošinās ar apsardzi.

Foto: Lībija