Veselīgais, bet noslēpumainais našķis. Kā padomju laika bērni iemīlēja "asins tāfelīti" (14)

Būdama bērns, kurš audzis Padomju Savienībā, Marija Pirogovskaja dalās atmiņās ar portālu "Vice" - māte viņai no aptiekas nesusi veselīgo našķi - tāfelīti ar nosaukumu Hematogēns.

Hematogēns - veselīgais, noslēpumainais našķis

Oficiāli hematogēns ražots kā bezrecepšu uztura bagātinātājs anēmijas ārstēšanai, no kuras cieš gandrīz ceturtā daļa pasaules iedzīvotāju - īpaši aktuāli tas ir maziem bērniem, tāpēc veselīgais našķis gatavots no biešu cukura un iebiezinātā piena. 

"Kad mācījos skolā, hematogēnu pirku vienmēr, kad gāju garām aptiekai," stāsta Pirogovskaja.

Atšķirībā no mūsdienu uztura bagātinātājiem, hematogēns nebija izgatavots no vitamīniem un minerālvielām, kas nebūtu dabiskas vai būtu ražotas laboratorijā. 

Hematogēna sastāvā esošā dzelzs, kas palīdz cīņā ar anēmiju, tiek iegūta no melnā pārtikas albumīna - tas ir tehniskais apzīmējums asinīm.

Padomju ražotāji veidoja hematogēnu tā, lai katrā tāfelītē būtu vismaz pieci procenti govs asiņu.

Hematogēns nebija rets produkts vai dīvains eksperiments, tāfelītes bija pieejamas visās aptiekās. Arī mūsdienās tās ir atrodamas teju visās bijušās Padomju Savienības valstīs (un ne tikai), kaut gan tā popularitāte ir mazinājusies. Mūsdienu ražotāji un mazumtirgotāji pārdod šo veselīgo našķi, un tas vairs nav domāts tikai cīņai ar anēmiju. Šobrīd veikalos ir pieejams hematogēns koncentrēšanās uzlabošanai, mirdzošai ādai un pat saaukstēšanās ārstēšanai. 

"Jūs to varat iegādāties pat Ņujorkā," stāsta akadēmiskā izdevuma "Sezonālais sociālisms: dzimums un pārtika vēlīnajā padomju ikdienas dzīvē" redaktore Anastasija Lakhtikova.

Asiņu lietošana uzturā? Nekas jauns!

Kā izrādās, hematogēns nav vienīgais "asiņainais našķis" -  pētnieki visā Eiropā radījuši vairākus produktus, kuru sastāvā ir asinis. Piemēram, Hematopan - pulveri, kas saldināts ar lakricu, kā arī Haemosan dzērienu, kas izgatavots no asins olbaltumvielām, lecitīna un kalcija glicerofasfāta.

Nezinātājam var šķist, ka hematogēns ir viena no padomju laikmeta patēriņa preču relikvijām, kas tapusi taupībā un pragmatismā, centralizētā un totalitārā ražošanā, tomēr našķa aizsākumi meklējami vēl pirms PSRS.

Lielākajai daļai cilvēces dzīvnieku asiņu uzņemšana uzturā ir daļa no senām kulinārijas tradīcijām. Vairumā gadījumu šī tradīcija attīstījusies trūkuma dēļ, piemēram, Krievijā jau izsenis un vēl joprojām tiek gatavotas asinsdesas, taču to ietekmējusi arī apziņa, ka asinis ir barojošas - tās ir bagātas ar vitamīniem, olbaltumvielām un satur mazāk holesterīna nekā olas.

"Eiropas ārstus un ražotājus vilināja ideja par ļoti barojoša pārtikas produkta, kurš nebojājas, izveidi," stāsta Sanktpēterburgas Eiropas universitātes pārtikas un zāļu vēstures pētniece Marija Pirogovskaja.

Zinātnieki apstrādājuši visu, sākot no kakao un beidzot ar raugu, ražojot dažādu produktu ekstraktus. Viņi izmantojuši arī asinis, cenšoties destilēt to uzturvērtību stabilās un garšīgās formās, tāpēc izmantot asinis masveida ražošanā viegli uzglabājamā un saldinātā veidā nebija traka ideja. Arī mūsdienās ārsti iesaka dzelzs piedevas tiem, kam draud dzelzs deficīts. 

Dzelzs tabletes ne vienmēr ir garšīgas un vairums cilvēku tajās esošās barības vielas neuzņem labi. Ārsti parasti saviem pacientiem izraksta arī papildus C vitamīnu, lai absorbētu dzelzi. 

"Hematogēna tāfelītes satur apmēram 10 miligramus elementārā dzelzs, kas ir bērniem ieteikto dzelzs piedevu diapazonā," stāsta hematologs. 

Lielākā daļa ražotāju aicina neēst vairāk par vienu tāfelīti dienā bērniem vai pusotru tāfelīti pieaugušajiem, kā arī neēst hematogēnu sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, grūtniecēm un cilvēkiem ar diabētu. Ja tomēr sanāk pārsniegt ieteicamo devu, sliktākais, kas var notikt, ir nelielas vēdergraizes vai īstermiņa aizcietējums.

Hematogēna rašanās un popularitāte Padomju Savienībā

Krievu laikraksts "Pravda" vēsta, ka hematogēns radies 19. gadsimta beigās Šveices ārstu laboratorijā. 

Tomēr pēc izgudrošanas hematogēns vairākas desmitgades šķita kā izgaisis, tikai ap 1920. gadu tas sācis izplatīties. Ēdiena vēsturniece Eimija Bentlija to skaidro ar pastiprināto rietumu interesi par dabiskiem produktiem.

"Tomēr ir iespējams, ka tas ir bijis kāds privāts projekts kādai ļoti ietekmīgai personai, kurš izdomājis ar to padalīties," stāsta Lakhtikova. 

Padomju Savienībā visstraujāk hematogēns izplatījies pēc Otrā pasaules kara. Viens no iemesliem - tajā laikā padomju nācijai bija problēmas ar ēdiena apgādi iedzīvotājiem. 

Padomju kulinārijas eksperte Dara Goldšteina norāda, ka, neskatoties uz šiem iemesliem, padomju zinātnieki hematogēnu pārveidoja. Sākotnēji tas ir bijis sīrups, kuru vēlāk pārtaisīja par saldumu tāfelīti, lai tas iepatiktos bērniem.

Šobrīd nav zināms, cik daudz vecāku vai bērnu zināja vai zina par to, ka hematogēns ir taisīts no govs asinīm. Domājams, ka daudzi bērnībā ir ēduši hematogēnu, bet tikai nesen uzzinājuši par tā galveno sastāvdaļu. Daļai našķa cienītāju tas radījis nepatīkamu pārsteigumu, tomēr hematogēna sastāvdaļas nekad neesot turētas noslēpumā. Uz tāfelītes iepakojuma asinis vienkārši tika minētas kā melnais ēdiena albumīns.

"Cilvēkiem neinteresēja, no kā tas bija taisīts, jo vienkārši nebija cita līdzekļa Padomju Savienības aptiekās pret anēmiju," norādīja Lakhtikova. 

Padomju bērnu vidū hematogēns kļuva ļoti populārs, stāsta akadēmiskā izdevuma redaktore. Pārējie saldumi tajā laikā bijuši daudz dārgāki un retāki - vieglāk bijis aptiekā iegādāties hematogēnu. 

Mūsdienās bijušajās Padomju Savienības valstīs pieprasījums pēc hematogēna vēl joprojām ir liels. Protams, tā sastāvs ir nedaudz pamainījies - tāfelītē atrodami dažādi žāvēti augļi vai rieksti, kā arī pievienoti papildus vitamīni un minerālvielas. 

Neskatoties uz šo paaudzēs saglabāto hematogēna popularitāti, nākotnē tā, visticamāk, mazināsies - tirgū ienākuši daudz un dažādi saldumi, kas padara patērētāju izvēli daudz lielāku nekā tā bijusi padomju laikos.