Lembergs lūdz Latvijas iestādēm pamatojumu viņam piemērotajām sankcijām (16)

Medijiem izplatītajā paziņojumā Lembergs norāda, ka saskaņā ar 2019. gada 9. decembra Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) publisko paziņojumu viņš iekļauts tā dēvētajā Magņitska sarakstā. Šajā sarakstā iekļautām personām noteiktas ASV sankcijas. Pēc šī paziņojuma pret Lembergu arī Latvijas atbildīgās iestādes un kredītiestādes veikušas virkni darbību, tajā skaitā iesaldēja viņa, sievas un bērnu norēķinu kontus.

Lemberga vārds publicēts arī Latvijas Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) mājaslapā. Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu dienesta interneta vietnē tiek publicēti Ministru kabineta atzītu valstu vai starptautisko organizāciju sastādītie personu, pret kurām vērstas sankcijas, saraksti.

Lembergs lūdzis ģenerālprokuroram sniegt atbildes uz diviem jautājumiem, proti, vai saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa likumu ir uzsākts kāds jauns kriminālprocess pret viņu, kura pamats būtu iekļaušana sankciju sarakstos, un vai viņam ir piešķirts kāds statuss saskaņā ar Kriminālprocesa likumu, kas pamatots ar viņa iekļaušanu sankciju sarakstos.

Savukārt FKTK padomes priekšsēdētājai Lembergs lūdzis sniegt informāciju par to, uz kāda pamata pret viņu piemērotas sankcijas. Lembergs vēlas, lai FKTK, norādot konkrētus nacionālos un/vai starptautiskos tiesību aktus, sniedz skaidrojumu par viņa tiesībām piemēroto sankciju kontekstā, kā arī sniedz skaidrojumu par banku pienākumiem attiecībā uz viņu piemēroto sankciju kontekstā.

Lembergs lūdz sniegt skaidrojumu, kāds dokuments ietver pret viņu vērstās sankcijas, izsniegt viņam sankciju dokumenta oficiālu norakstu ar tulkojumu latviski, izskaidrojot tā pārsūdzības iespējas, kārtību un termiņus. Tāpat viņš lūdzis izsniegt viņam dokumentus, kurus FKTK uz sankciju dokumenta pamata ir nosūtījusi kredītiestādēm, kurās atrodas viņam piederoši naudas līdzekļi un vērtspapīri, izskaidrojot šo dokumentu pārsūdzības iespējas, kārtību un termiņus. 

Lembergs skaidro, ka uzziņa viņam nepieciešama, lai ar tiesiskā valstī pieejamiem aizsardzības līdzekļiem aizstāvētu savas cilvēktiesības, kas ar sankciju dokumentu un uz tā bāzes izdotiem FKTK dokumentiem attiecībā uz viņu un tuviniekiem, viņaprāt, aizskar Satversmes 92. un 105. pantā garantētās tiesības.

Satversmes 92. pants nosaka, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā, ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu, un ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību. Tāpat šis pants paredz, ka nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu.

Savukārt Satversmes 105. pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu, īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu un īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību. Šis pants arī nosaka, ka īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm.

Jau ziņots, ka OFAC 9. decembrī, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteica sankcijas Lembergam un četrām ar viņu saistītām juridiskām personām - Ventspils brīvostas pārvaldei, Ventspils attīstības aģentūrai, Biznesa attīstības asociācijai un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijai.

Reaģējot uz Ventspils brīvostas iekļaušanu sankciju sarakstā, Saeima grozīja likumus, lai Ventspils brīvostu un arī Rīgas brīvostu nodotu valsts pārziņā, bet 17.decembrī valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas rosinājumu dibināt jaunu kompāniju - "Ventas osta", kas nodrošinās Ventspilī esošās ostas teritorijas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

Savukārt 18.decembra vakarā OFAC paziņoja par sankciju atcelšanu pret Ventspils brīvostu un Ventspils brīvostas pārvaldi.

Ventspils brīvostai noteiktās sankcijas tika atceltas pēc tam, kad Lembergs atkāpās no brīvostas valdes un Latvijas valdība veica darbības, lai pārtrauktu Lemberga ietekmi ostā, izriet no ASV Finanšu ministrijas paziņojuma presei.

Pēc 2020. gada 8. janvāra jebkādi finansiāli darījumi ar Lembergu, Ventspils attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju nebūs iespējami, jo bankas tos neapkalpos. Savukārt Lembergs varēs paturēt vienu kontu, lai saņemtu, piemēram, pabalstus un pensiju, maksātu nodokļus un veiktu pamatvajadzību apmierināšanai paredzētus maksājumus.

Turklāt sankcijas attiecas arī uz uzņēmumiem, kurus kontrolē Lembergs vai kuros viņš minēts kā patiesais labuma guvējs. FKTK ir izstrādājusi noteikumus, kādā veidā bankas var pārliecināties, vai uzrādītais uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir īstais patiesais labuma guvējs.

Valsts iestādes un juristi iesaka darījumos izvairīties no sadarbības ar sankciju sarakstā iekļautām personām un struktūrām. Sadarbojoties ar OFAC sankcionētām personām, pastāv risks tikt pakļautam OFAC sekundārajām sankcijām vai citiem ierobežojumiem, piemēram, var tik uzlikts liegums veikt transakcijas ASV dolāros, ieceļošanas aizliegums ASV u.tml.

Kā norāda OFAC, Lembergs ir Ventspils mērs kopš 1988.gada un viņš atkārtoti apsūdzēts par naudas atmazgāšanu, kukuļošanu un varas ļaunprātīgu izmantošanu. Lembergs kontrolē struktūras ar politisko partiju un korumpētu politiķu palīdzību un sistemātiski izmanto šīs struktūras un personas savam personīgajam ekonomiskajam labumam, apgalvo OFAC.

Saskaņā ar OFAC vēstīto, Lembergs izmantojis savu ietekmi pār politisko partiju vadību, lai veidotu valdības personālu un amatos ieliktu noteiktas valdības amatpersonas, kā arī izjauktu citu valdības amatpersonu nokļūšanu vadošos amatos. Turklāt Lembergs esot ietekmējis un korumpējis tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas, lai aizsargātu savas intereses un gāztu politiķus, kurus viņš nespēj kontrolēt.

Tāpat ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa vairākus gadus skata krimināllietu, kurā Lembergs apsūdzēts par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem. Lietā apsūdzēts arī viņa dēls Anrijs Lembergs un biznesa partneris Ansis Sormulis. 

Visi trīs apsūdzētie norādījuši, ka nesaprot un neatzīst viņiem celtās apsūdzības.

Prokurori tiesas debatēs lūguši Lembergam piemērot astoņus gadus ilgu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju, kā arī 64 500 eiro naudas sodu.

Lietā aptuveni 200 sējumos apvienoti divi kriminālprocesi, ko prokuratūra tiesai nodeva 2008. gada otrajā pusē. Rīgas apgabaltiesa šo lietu paplašinātā sastāvā no jauna sāka skatīt 2009. gada 20. augustā. 

Nākamā tiesas sēdē ir nozīmēta nākamā gada 13. janvārī.