“Tas [viņu iepazīšanās - red.piez] notika pirms 12 gadiem. Bija sajūta, ka mums ir ļoti laba saskaņa. Tas laikam ir tas, ko visi cilvēki meklē, bet grūti definēt. Bija interesanti būt kopā. Tā ļoti pietrūkst, un to neviens nevar kompensēt. Mārtiņš ir… bija ļoti gudrs. Ļoti labs sarunu biedrs. Ir sajūta, ka man bijis gods būt kopā ar cilvēku, kurš savā jomā, pēc daudzu domām, paveicis ko īpašu.
Kamēr esam dzīvi, mēs nesaprotam savu vērtību. Mārtiņš, protams, zināja, ka dara labas lietas, bet tādu atbalstu, cieņu un labvēlību, kādu jūtu pēc viņa aiziešanas, nekad nebiju domājusi sajust. Arī no dzeltenās preses — gribu pateikt paldies par respektu.
Ir cilvēki, kas pēc traģēdijām nerunā, un ir, kas runā. Es esmu no tiem, kas runā. Šo laiku pēc Mārtiņa aiziešanas, kas man liekas trīsreiz ilgāks nekā realitātē, katru dienu esmu ar kādu runājusi. Tāpēc tagad varbūt neraudu runājot. Ir labi, ja ar kādu vari dalīties,” viņa stāstīja.