Kad uz Marsa nolaidīsies pirmie astronauti, viņiem līdzi nebūs pilnīgi viss, kas vajadzīgs dzīvošanai. Mūsdienu tehnoloģijas neļauj vienā kosmosa kuģī kopā ar apkalpi transportēt lielas un smagas kravas, tāpēc pirmajiem Marsa viesiem būs vismaz sākumā jācenšas izmantot uz Sarkanās planētas pieejamie resursi.
Uz Marsa ir ūdens! Nākotnes kosmonautiem būs jācenšas izmantot Sarkanās planētas resursus
Viens no šiem atslēgas resursiem ir ūdens. Tā atrašanās vietas uz Marsa noskaidrošana varētu pat palīdzēt labāk noteikt vietu, kur nākotnes astronautiem nosēsties.
Jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Geophysical Research Letters”, izveidotajā Marsa ūdens ledus kartē redzams, ka ledus varētu būt vien 2,5 centimetrus zem Marsa putekļainās virsmas.
Roboti uz Marsa virsmas saimnieko jau gadiem ilgi un ir izpētījuši pazīmes par Marsa pagātni, kā arī ūdens pierādījumus. Savukārt satelīti, kas atrodas Marsa orbītā, uzņem planētas attēlus un palīdz izveidot tās karti.
Dati no NASA Marsa izlūkošanas orbitālajiem aparātiem arī liecina par to, ka zem planētas virsmas ir sasalis ūdens.
“Lai piekļūtu šim ledum, nevajadzētu ekskavatoru – pietiktu vien ar lāpstu. Pašlaik mēs turpinām vākt datus par Marsa ledu, lai noskaidrotu labāko vietu, kur nolaisties astronautiem,” komentēja NASA pētnieki.
Reiz Marss bija planēta, uz kuras varēja eksistēt potenciāla dzīvība un ūdens. Tomēr pirms 3,5 miljardiem gadu kaut kas mainījās un Marss zaudēja savu atmosfēru. No tās palicis pāri vien niecīgs slānis, kas nespēj noturēt visas gāzes - to skaitā arī tvaiku. Ja uz Marsa virsmas tagad būtu ūdens, tas nekavējoties iztvaikotu.
Tomēr ūdens uz Marsa eksistē – ledus formā zem planētas virsmas abos planētas polos un vidējos platuma grādos. Polārais ledus ir labi pazīstams, jo orbitālie aparāti to ir nofotografējuši. Arī meteorīti ir palīdzējuši labāk saprast polāro ledu, jo tie radījuši tajā krāterus, kurus savukārt var pētīt ar orbitālajiem aparātiem.
2008. gadā NASA Marsa izpētes zonde “Fēnikss” pat spēja sadabūt ledus paraugus un apstiprināt, ka tas patiešām ir sasalis ūdens.
Savukārt uz abu orbitālo aparātu borta ir instrumenti, kas ir ļoti jutīgi uz siltumu, tāpēc ir iespējams atklāt pazemes ledu, jo virs tā temperatūra ir zemāka. Papildus tam tiek izmantots arī gamma staru spektometrs, lai savāktu datus un noskaidrotu reģionus, kur tieši un cik dziļi zem Marsa virsmas atrodas ledus.
Līdzīgi kā Mēnesim, arī uz Marsa ir reģioni, kas uz jau tā aukstās planētas astronautiem dzīvošanu padarītu neiespējamu. Tādi ir Marsa poli, tāpēc vilinošākas nākotnes astronautiem varētu būt dienvidu un ziemeļu daļas no Marsa ekvatora. Marsa ziemeļu puslode ir arī piemērotāka nolaišanās procesam, jo tur ir vairāk atmosfēras, kas mazinātu zondes nolaišanās ātrumu.
Jaunajā kartē redzams, ka Marsa ziemeļu puslodes reģionā atrodas ledus, turklāt vien dažu centimetru dziļumā. Pētnieki strādā, lai uzzinātu vairāk par šo ledu un vai tas mainās atkarībā no Marsa sezonas.