LPS uzskata, ka VARAM Rīgas Domes atlaišanas likumprojektā nav pietiekams juridiskais pamatojums

Kā aģentūru LETA informēja LPS Komunikācijas nodaļas vadītāja Liene Užule, savienība uzskata, ka nedrīkst radīt situāciju, ka ministriem jāpieņem lēmums, balstoties uz nekvalitatīvi izstrādātu likumprojektu.

Savā atzinumā par likumprojektu LPS norādījusi, ka valdībai un Saeimai, lemjot par demokrātiski ievēlētas varas atlaišanu, jārīkojas likumīgi, ievērojot tiesību principus, samērīgumu un atbilstību Eiropas vietējo pašvaldību hartai. Tāpat, ministriem pieņemot lēmumu par domes atlaišanas likumprojektu, jāņem vērā vienlīdzības princips, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visām pašvaldībām. Līdz ar to jārēķinās, ka šādi paši nosacījumi būs jāpiemēro gadījumā, ja būs jāpieņem lēmums par kādas citas pašvaldības domes atlaišanu, uzsvērusi LPS.

Tā uzskata, ka patlaban likumprojektā par Rīgas domes atlaišanu un tā anotācijā nav pietiekams juridisks pamatojums, kas atbilstu pašvaldību likumā noteiktajam atlaišanas gadījumam. Proti, juridiski pamatots domes atlaišanas iemesls var būt likuma pārkāpums vai tiesas sprieduma nepildīšana.

Tādējādi likumprojekts nevar tikt pamatots ar ekspertu vai valsts amatpersonu izteiktajiem apgalvojumiem par pašvaldības sistemātisku vai atkārtotu likumu pārkāpšanu.

Kā uzsver LPS, ja uzraugošā ministrija vēlas rīkoties likumīgi, tai jāizmanto likumā "Par pašvaldībām" paredzētās procedūras nelikumību novēršanai. Tikai tad varēs konstatēt, vai pašvaldības deputāti apzināti un sistemātiski pārkāpj likumu. Turklāt jaunais domes sasaukums nevar būt atbildīgs par iepriekšējā sasaukuma domes lēmumiem, teikts atzinumā.

Vienlaikus LPS uzsver, ka likumprojekts netika nosūtīts tai atzinuma sniegšanai, kā to paredz likums par pašvaldībām. "Ņemot vērā to, ka domes atlaišana ir galējais līdzeklis, nav pieļaujams, ka likumprojektu virza bez apspriešanas ar tiem, kurus tas skars vistiešāk," norādīts atzinumā. 

Līdz ar to LPS uzskata, ka likumprojekts tiek virzīts, neievērojot demokrātijas un tiesiskuma principus, tādējādi kultivējot nedemokrātisku domes atlaišanas kārtības piemērošanu, un iebilst šādai rīcībai.

Visbeidzot LPS aicina VARAM skaidrot, pēc kādiem kritērijiem ir izvēlētas konkrētās amatpersonas, kas varētu strādāt pagaidu administrācijas sastāvā, jo uzskata, ka pašlaik tam trūkst izvērtējums un pamatojums.

Kā ziņots, arī Valsts kancelejas juristi izvērtējuši VARAM sagatavoto likumprojektu un tā anotāciju. Viņi atzinuši, ka anotācijā nav pietiekami izvērsta juridiskā argumentācija jautājumā par šā sasaukuma Rīgas domes atkārtotu likuma pārkāpšanu vai nepildīšanu. 

Tāpat juristu ieskatā anotācija nesniedz izvērtējumu, vai šā sasaukuma Rīgas dome, ņemot vērā pēdējo mēnešu notikumus, spētu vai nespētu nākotnē atrisināt jautājumus, kas saistīti ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas funkcijas organizēšanu, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, vai mērķi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas funkcijas organizēšana Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, atbilstoši normatīvajiem aktiem, nevar sasniegt ar citu rīcību.

Juristi pauž nostāju, ka anotācijā nav sniegts redzējums, vai un kādā veidā pagaidu administrācija efektīvi atrisinās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas funkcijas organizēšanu, ko Rīgas dome nespēja un kā dēļ tiek atlaista.

"Lai Ministru kabinets varētu objektīvi izvērtēt VARAM sagatavoto likumprojektu, priekšlikums precizēt anotāciju. Tāpat priekšlikums dot Rīgas domei pienācīgu iespēju izteikt savu viedokli par VARAM sagatavoto likumprojektu un anotāciju pirms jautājuma izskatīšanas Ministru kabineta sēdē," norāda Valsts kancelejas juristi.

VARAM pirmdien solīja ar Valsts kancelejas juristiem pārrunāt viņu izteiktos iebildumus.

Likumprojektu valdībā ir plānots skatīt jau šodien. Gala vārdu par to teiks Saeima.