Bažas par to, vai līdz ar likuma izmaiņām neaugs politiķu vēlme biežāk izprovocēt ārkārtas vēlēšanas (1)

Valdība šodien vērtēs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, par ko gala lēmums būs jāpieņem Saeimā. Paralēli Saeimā jau tiek izskatīti grozījumi likumos, kas paredz iespēju pašvaldības domi ārkārtas vēlēšanās ievēlēt uz ilgāku termiņu par četriem gadiem.

Bērziņa intervijā "Dienai" uzsvērusi, ka izmaiņas vēlēšanu regulējumā, kas maina pilnvaru laiku ārkārtas vēlēšanu gadījumā, ir politiskās izšķiršanās jautājums. "Tas, ko mēs kā vēlēšanu administratori redzam, - slikti, ka par to diskusija notiek tad, kad jau vajadzība radusies. Būtu labāk, ja tas būtu noteikts jau laikus un šie spēles noteikumi jau iepriekš būtu visiem zināmi," uzsvērusi CVK vadītāja.

"Attiecībā uz kārtējām vēlēšanās pavisam noteikti ir starptautiskas rekomendācijas, ka nebūtu labi grozīt vēlēšanu nosacījumus gadu pirms vēlēšanām. Protams, ārkārtas vēlēšanas nozīmē arī ārkārtas apstākļus, kad visus labās prakses principus piemērot nevar, bet tāpat būtu labāk, ja šie jautājumi jau būtu atrisināti, pirms iestājas nepieciešamība lemt par konkrētām ārkārtas vēlēšanām," sacījusi Bērziņa, "diskusija nu notiek sasteigta un pēdējā brīdī - tas nerada labu vidi vēlēšanām."

Kā atzīmējusi Bērziņa, ja tiešām Rīgas domi sanāks vēlēt uz periodu nevis līdz kārtējām vēlēšanām, bet gan vairāk nekā uz pieciem gadiem, var sanākt, ka par nākamā perioda deputātiem atsevišķi vēlētāji varētu balsot divreiz, piemēram, Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās viņi būs piedalījušies kā Rīgā deklarētie, savukārt kārtējās vēlēšanās varēs balsot kādā citā pašvaldībā, kur viņiem ir īpašumi. "Tas gan varbūt nav nekas traks, bet, ja vēlēšanas notiktu visā valstī vienlaikus un uz vienādu termiņu, tad šāda iespēja netiktu pieļauta," piebildusi CVK vadītāja.

"Pašreizējā regulējumā iekļautie noteikumi mazliet tā kā mudina rūpīgi pārdomāt, cik tiešām nepieciešamas ir ārkārtas vēlēšanas. Bet pie jaunā regulējuma, ko rosina, pastāv risks, ka, ja vēlēšanās pašvaldībā ievēl sadrumstalotu politisko sastāvu un tas nevar vai negrib vienoties, tad, tuvojoties laikam, kad ārkārtas vēlēšanas var rīkot uz pagarinātu termiņu, būs lielāka motivācija izprovocēt ārkārtas vēlēšanas. Atliks vien, piemēram, trīs reizes nesanākt uz sēdi un var sākt gatavoties cīņai par garāku pilnvaru termiņu. Pašreizējais nosacījums vēl ir tāds, kas pirms ārkārtas vēlēšanu izprovocēšanas liek padomāt, vai tiešām ir vērts iztērēt naudu ievēlēšanai uz īsu termiņu," vērtējusi Bērziņa.

CVK vadītāja atzīmējusi, ka būtu vērts padomāt arī par citām normatīvo aktu izmaiņām: "Šobrīd slikti, ka pašvaldību vēlēšanu likums neparedz vispār tādu procedūru kā ārkārtas vēlēšanas - tur ir runa par jaunām vēlēšanām. Un kaut kāda īpaša procedūra tieši ārkārtas vēlēšanu gadījumam vispār nav paredzēta." Viņas vērtējumā, īpaša regulējuma noteikšana mazinātu dažādas interpretācijas un diskusijas, tajā skaitā politiskas, jo visiem būtu skaidrs, kā šādām ārkārtas vēlēšanām jānorit.

Pēc Bērziņas vārdiem, šādi varētu atrisināt diskusijas par periodu līdz vēlēšanām. "Piemēram, kad vajadzība spiež un jālemj par ārkārtas vēlēšanām, tad izdomā, ka varbūt nav labi, ka ir trīs administratori tādā lielā pašvaldībā kā Rīga. Likums jau ir spēkā, bet varbūt tiešām lielajā Rīgas pilsētā trīs administratori vien nespēs veikt visas tās funkcijas, kas būs jāveic galvaspilsētas pašvaldībai līdz jaunas domes sanākšanai atlikušajā periodā," piebildusi CVK vadītāja.