VARAM tiek lūgts izvērtēt iespēju atlaist arī Ventspils domi (4)

Kā aģentūru LETA informēja JKP Ventspils nodaļas vadītājs Bruno Jurševics, izvērtējot Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") darbību, politiskais spēks lūdz panākt reālu Lemberga izolāciju no Ventspils domes vadības un ietekmes uz tās lēmumiem.

"Arī pēc ASV sankciju ieviešanas Aivars Lembergs "de facto" vienpersoniski vada Ventspils domi, kuras lēmumi ietekmē gan visas Ventspils, gan ostas turpmāko attīstību. Arī Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieki - Guntis Blumbergs, Jānis Vītoliņš un Didzis Ošenieks ir bijuši finansiāli saistīti ar ASV sankcijās iekļautajiem uzņēmumiem, saņemot no tiem atalgojumu," norāda JKP.

Partijas pārstāvji ir pārliecināti, ka, neierobežojot Lemberga un viņa vietnieku darbību pilsētas domē, "faktiski turpināsies Ventspils pilsētas finanšu līdzekļu izsaimniekošana". Tas, viņuprāt, notiek, gan izmantojot pašvaldības iestādes un kapitālsabiedrības, gan lemjot par līdzekļu novirzīšanu "vienpusēja sabiedriskā viedokļa paušanai laikrakstam "Ventas Balss" un "Kurzemes TV"". Vēstules autori norāda arī uz citām "koruptīvajām shēmām".

Tāpēc JKP Ventspils pārstāvji lūdz VARAM izvērtēt iespēju atlaist Ventspils domi, līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām, kas notiks pēc administratīvi teritoriālās reformas, ieceļot pilsētā pagaidu administrāciju. Tāpat, pēc JKP domām, pagaidu administrācijai būtu jāorganizē Ventspils domes audits ar neitrālas auditorfirmas vai Valsts kontroles iesaistīšanu.

Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Pūce pēc valdību veidojošo partiju koalīcijas sanāksmes, vēl pirms JKP informēja medijus par savu rīcību, žurnālistiem pauda, ka ministrijai nav juridiska pamata rosināt domes atlaišanu. Viņš atgādināja, ka domes atlaišanas pamatojums noteikts likumā, bet pašlaik nav iestājies neviens no iemesliem, kāpēc VARAM varētu rosināt domi atlaist.

Vienlaikus Pūce norādīja, ka novērst riskus, kuriem pakļauta Ventspils pašvaldība pēc sankciju noteikšanas Lembergam, ir pašu domes deputātu atbildība.

Ministrijai arī neesot sviru, ar kurām Lembergam varētu likt nolikt deputāta mandātu.

Jau vēstīts, ka ASV Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) šogad 9.decembrī, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteica sankcijas Ventspils mēram Lembergam un četrām ar viņu saistītām juridiskām personām - Ventspils brīvostas pārvaldei, Ventspils attīstības aģentūrai, Biznesa attīstības asociācijai un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijai.

Pēc 2020.gada 8.janvāra jebkādi finansiāli darījumi ar četrām sankcionētajām juridiskajām personām nebūs iespējami, jo bankas tos neapkalpos. Savukārt Lembergs varēs paturēt vienu kontu, lai veiktu maksājumus, kas nepieciešami pamatvajadzību apmierināšanai, proti, pabalsti, pensija, nodokļu, valsts nodevu apmaksa, maksājumus par pārtikas produktiem, īri vai hipotēku, komunālajiem pakalpojumiem, atlīdzība par izdevumiem saistībā ar juridiskiem pakalpojumiem.

Turklāt sankcijas attiecas arī uz uzņēmumiem, kurus kontrolē Lembergs vai kuros viņš minēts kā patiesais labuma guvējs.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir izstrādājusi noteikumus, kādā veidā bankas var pārliecināties, vai uzrādītais uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir īstais patiesais labuma guvējs.

Valsts iestādes un juristi iesaka darījumos izvairīties no sadarbības ar sankciju sarakstā iekļautām personām un struktūrām. Sadarbojoties ar OFAC sankcionētām personām pastāv risks tikt pakļautam OFAC sekundārajām sankcijām vai citiem ierobežojumiem, piemēram, var tik uzlikts liegums veikt transakcijas ASV dolāros, ieceļošanas aizliegums ASV.