"de facto": OFAC sankciju sarakstā iekļauta arī virkne citu ES valstu pilsoņu. ASV interese par Lembergu sākusies jau pirms vairākiem gadiem

Pašlaik šo sankciju sarakstā ir 152 fiziskas personas no 16 dažādām ES valstīm. Visvairāk sankcionēto personu ir Itālijā (51), Apvienotajā Karalistē (31), Vācijā (26), Spānijā (13), kā arī Beļģijā (8). Vienpadsmit citās ES valstīs ir no vienas līdz piecām personām. Bet 12 valstīs, tai skaitā Igaunijā un Lietuvā, nav nevienas šādas personas.

Raidījums vēsta, ka OFAC sankcijas pret Aivaru Lembergu, kā arī Ventspils attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju, Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju un Ventspils Brīvostas pārvaldi nākušas bez iepriekšēja brīdinājuma un Latvijas amatpersonas par tām uzzināja tikai dienā, kad lēmumu paziņoja.

Aivaru Lembergu, līdz ar vēl vairākām personām no citām valstīm, sankciju sarakstā ASV varas iestādes iekļāva pirmdien, 9. decembrī, kas ir Starptautiskā Pretkorupcijas diena. ASV puse visu informāciju, ko tā vēlējusies sniegt par Lemberga iekļaušanu sankciju sarakstā, iekļāvusi publiskajā paziņojumā.

Papildus tam "de facto" zināms, ka ASV amatpersonas Lembergu un viņa ietekmes organizācijas iekļāvušas sankciju sarakstā, lai "izdarītu uz viņu spiedienu korupcijas dēļ, kurā viņš ir iesaistīts".

Skopā informācija ļāvusi vaļu spekulācijām par to, kādēļ ASV šo lēmumu pieņēma tieši tagad.

Tāpat arī radies jautājums, vai lēmumu ietekmējusi Jaunās konservatīvās partijas politiķu - tieslietu ministra Jāņa Bordāna, viņa biroja vadītāja Alda Bukša, parlamentārā sekretāra Jura Juraša un Saeimas deputāta Gata Eglīša - vizīte ASV dažas dienas pirms lēmuma pieņemšanas. 

Vizīte bijusi JKP politiķu iniciēta, un tās laikā viņi apmeklējuši vairākus ASV departamentus, tai skaitā - Finanšu, kas lemj par personu iekļaušanu sankciju sarakstā. Šajās sarunās tikuši pieminēti Latvijas oligarhi.

"Nevienkāršosim tās sarunas. Ministrs nebrauc sniegt detalizētu informāciju par to, kas un kāpēc jāiekļauj sarakstos - tas tā nenotiek. Es varbūt atturēšos no komentāra," raidījumam sacīja Bordāns.

Viņa partijas biedrs Eglītis savukārt norādīja, ka "ASV par oligarhiem bieži zina vairāk nekā mēs paši. Viņi ir labi informēti, un mēs viņiem neko jaunu nevaram pateikt."

Neoficiāli izskanējis, ka sarunās ASV nosaukti gan Lemberga, gan Andra Šķēles vārdi. ASV lēmumā vārds "oligarhi" attiecībā uz Latviju lietots daudzskaitlī, tomēr sarakstā iekļauta viena persona.

Ārlietu nozares profesionāļi uzskata, ka politiķu sarunas nav tiešā veidā ietekmējušas ASV lēmumu, jo abus notikumus šķir vien pāris darbadienu - tikšanās notikusi piektajā decembrī, bet sankcijas pret Lembergu vērstas 9. decembrī.

"de facto" esot zināms, ka ASV interese par Lembergu sākusies jau pirms vairākiem gadiem.

Par to liecina gan "WikiLeaks" noplūdusī Valsts departamenta sarakste, gan arī nesenāki signāli, piemēram, ASV viceprezidenta Džo Baidena runa, kurā viņš uzsvēra, ka korupcijas izskaušana Latvijā ir būtiska, lai saglabātu nacionālo suverenitāti.

Savukārt pirms gada Pretkorupcijas dienā ASV vēstniece Latvijā aicināja politiķus izlēmīgi cīnīties pret korupciju visos līmeņos.

Portāls "Apollo" jau vēstīja, ka OFAC 9. decembrī, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteicis sankcijas virknei personu un viņu organizāciju Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, tostarp Lembergam.

Nākamnedēļ valdība plāno izveidot jaunu kapitālsabiedrību, kas pārņemtu Ventspils brīvostas pārvaldes funkcijas. Paralēli notiek centieni panākt ASV sankciju atcelšanu Ventspils ostai, ņemot vērā, ka Aivars Lembergs tajā vairs nedarbojas.