"Rīge. Šis pilsats ir brangs, liels un bagats." Kā Latvijas pilsētas aprakstīja Vecais Stenders (12)

Grāmatā Stenders izskaidro visdažādākās parādības, piemēram, zibeni un ziemeļblāzmu, kā arī apraksta Latvijas teritorijas, kas tolaik ietilpa Krievijas impērijā, ģeogrāfiju. Kaut gan valoda krietni atšķiras no tās, ko izmantojam mūsdienās, rakstītais ir viegli uztverams. Īpaši interesanti ir pilsētu apraksti. 

Kurzeme

"Augstas gudrības grāmatā" Vecais Stenders vispirms apraksta Kurzemes upes un dabu. Kurzemē netrūkst ne dzīvnieku, ne lopu, ne zivju, tomēr "meži būtu papilnam, ja ļaudis tos nebūtu postījuši un vēl tagad vietām, kur jau liela malkas-note irlaid, tas negants ieradumus nebūtu - to pēdīgu krūmiņu par līdumu nošķīt."

18. gadsimta beigās "par visu Kurzeme ir tagad apakš Krievu valdišanas iekš deviņiem pagastiem." Vecais Stenders arī piedāvā īsu šo vietu aprakstu.

"Liela-Jelgava ir tas valdīšanas pilsats un dēļ ta pagasta, kas pie tās piešķirts, ir arīdzan pagastu pilsats. Šis gan drīz vidū Kurzemē pie lielas upes, sešas jūdzes šeit pus Rīgas stāv, kur vairāk nekā desmit tūkstoši iedzīvotāju atronami," raksta Vecais Stenders.

Jāpiemin, ka ar jūdzi šajā laikā saprata ko citu nekā to, ko ar to saprot mūsdienās. Proti, Krievijas impērijā viena jūdze bija septiņas verstis, savukārt viena versts bija aptuveni 1066 metri. Līdz ar to viena jūdze bija nedaudz garāka par septiņiem kilometriem.

Kā zināms, Jelgava bija viena no lielākajām un attīstītākajām pilsētām Latvijas teritorijā, uz ko arī norāda Stenders.

"Liela-Jelgava ir ta brangaka starp visiem Kurzemes pilsatiem, kur tai citkārtīgā Liela-kunga pilī tagad tas cienigs General-Guverniera Kungs mājo un visa Krievu valdīšana ronās.

Lielā Jelgavā ir sešas baznīcas, trīs Luteru, viena Kalvinu (Repormīteru), viena Krievu un viena Katoļu baznīca. Še aridzan iraid tāda augsta skola, kur visas augstas gudrības un skunstes var mācīties. Pie Kopmaņiem, skunstniekiem un amatniekiem daudz glītas lietas un dārgas preces dabūt var."

Par citām pilsētām gan Vecais Stenders raksta nedaudz skopāk.

"Tas otrais pagastu pilsats ir Bauske starp tām divi upēm Mūsa un Ņemone, kur tai vietā, kur šās upes saskrien – viņpus Bauskes, tie mūri vienas lielas ispostitas pils redzami."

Agrāk gan Bauskai esot klājies labāk: "Bauske citkārt gan branga un daudz lielaka bija nekā tagad, bet dažs ugunsgrēks lielāku daļu aprije."

Garāmejot pieminētas arī tādas pilsētas kā "Jaun-Jelgava pie Daugavas", kas esot "ta mazāka starp Kurzemes pagastu-pilsatiem". Arī Jaunjelgavai nebija veicies, jo "priekš 24 gadiem caur Daugavas plūsdiem neissakamu skādi ciete."

Nedaudz vairāk minēts par Jēkabpili. "Jakobstate 8 jūdzes augšak, arīdzan pie Daugavas, Kricburgai preti, ir trīs reiz lielāka. Še ir trīs baznīcas, viena Krievu, otra Katoļu un treša Luteru baznīca, kas tikai iesākta un līdz šim ne pabeigta. Lielākā daļa iedzīvotāju iraid Poļi."

Teju nekas netiek minēts par Tukumu jeb Tukumi, Kuldīgu un Aizputi jeb Aisputi. Par Ventspili minēts vien, ka "Vente pie jūrmala, kur tiem iedzīvotājiem ar kuģiniekiem laba kupčošanas iraid".

Pēdējā no Kurzemes lielajām pilsētām ir "Liepaja pie jūrmala". Arī tolaik Liepāja bijusi liela pilsēta:

"Šis pilsatas ir liels un brangs un līdzinajās gan drīz pie lielas Jelgavas. Še ir brangi un diži mūrunami un liela kupčošana ar kuģniekiem. Trīs baznīcas še ronās. Liepajas iedzīvotaji ir turīgi, dažs kopmanis aridzan bagats saucams."

Stenders arī nosauc Kurzemē esošos miestus: "Tie citi deviņi miesti iraid ar vārdiem: Dorbe, Kandava, Grobīne, Dobele, Cābile, Pilte, Šēnberge, Ilukste, kur viena branga Katoļu baznīca un Subate. Bet šiem pilsatiem un miestiem iraid par visu Kurzemi neiesaistams muižu pulks, šurp un turp dažs sagruis pils redzams. Zemnieki nekur nedzīvo sādžos kā Leišu-zemē, bet ciemos un sētās."

Par Kurzemes vēsturi pirms krustnešu ierašanās gan Vecais Stenders īsti stāstīt nezināja. "No pagaņu laikiem to īsti nezinam, jo šie semnieki, kas pagaņiskā tumsībā maldīja, jo bija tām kristitām isskaidrotām tautām sveši un nepazītami, kamēr priekš 800 gadiem Brēmeru kopmaņi, no Vāczemes us Zviedru-zemes kuģos brukdami, pie Rīges jūrmala nomaldījās un ar tiem pagaņiem, tiem Līveniem, iesāce kupčoties."

Kuģošana Latvijas piekrastēs kļuvusi arvien izplatītāka un drīz te ieradās arī vācu krustneši. "No laika us laiku nāce vairāk kuģi, un ta kupčošana audzin auge, un tie kopmaņ še sāce iedzīvoties un namus celt. Nu tape Vācu baznickungiem ta kristiga ticiba sludinata un pēc ar ar varu dažu kaŗu un asins isliešanas tiem pagaņiem usspiesta. No laika us laiku isplatījās tie Vācieši pa visu Vidzemi un Kurzemi un cēlēs par Kungiem apakš vienas dalitas Biskapu un Bruņu-kungu valdišanas, kas atkal apakš Pāvesta un Vācu Ķeizara pavēlēšanām stāvēja.

Pēc 300 gadiem, kad Lutera isskaidrota ticība ir šinīs zemēs bija isplatijusies un pēc nākusi gŗutā kaŗa-laikā, padeve tas Bruņu-Lielskungs Gotards Ketler visu Vidzemi Poļu-ķēniņam un paturēja Kurzemi par savtību, taču apakš Poļu virsibas.

Simts gadus pēc tam usvarēja tie Zviedri visu Vidzemi un turēja to 50 gadus, kamēr Krievu Ķeizars to viņiem atņēme un līdz šo baltu dienu paturēja."

Tālāk Stenders apraksta, kā ticība izplatījusies Kurzemē un cik baznīcas no katras konfesijas te atrodamas, līdz beidzot nonāk līdz Vidzemes aprakstam.

Vidzeme un Igauņu zeme

"Vidzeme, Igaunu-zeme un Kurzeme bija citkārt savienotas un apakš vienas valdīšanas, kamēr kaŗa-laikos šķirtas tape." Tomēr Krievijas impērijā tās "atkal savienotas – bet katra apakš savada General-Guvernier-Kunga stāv."

Vidzemes lielākā pilsēta, protams, ir Rīga.

"Rīge ir tas valdišanas pilsats. Šis pilsats ir brangs un liels un dēl savas kupčošanas us Daugavas un jūŗu arīdzan ļoti bagats. 20 lidz 30 tūkstoši ļaudis še dzīvo.

Rīge tape priekš 600 gadiem iesākta un, jebšu isgājušos gadus caur kaŗu, uguni un Daugavas plūdiem dažu skādi cietusi, taču ar vienu top plašāka.

To padara Rīges liela pučošana, kas par visu pasauli iet. Ikgades gan drīz 1000 kuģi no svešuma ar dažadām precēm atnāk, kas atkal citas preces preti ņem, visvairak labibu, linus, linsēklu, kaņepes un visadus baļķus. Tūkstoši un vairāk plsoti un strūges nāk igads no Daugavas, bes to neisskatamu pulku vezumu, kas ziemā un vasarā pa tūkstošiem us Rīgu steidzās. Rīge iraid ciets pilsats ar divkārtīgiem mūriem un vaļņiem apkārt un ar cietu mūru-pili pie Daugavas, 1000 asis garumā un 500 asis platumā bes tiem priekš-pilsatatiem visapkārt. Še ronās bes tie lielu, brangu Rātunamu us tirgu 6 Luteru baznīcas, 6 Krievu- viena Katoļu – un viena Repormīrteru baznīca, starp kuriem citas ļoti vecas un ar augstiem torniem puškotas iraid. Rīges pilsatam pieder daudz muižas, kur desmit baznicas atronamas."

Cēsis Stendera laikā bija visnotaļ maza pilsēta, un pie tā bija vainojama kārtējā nelaime, kas tolaik, šķiet, Latvijas pilsētu piemeklēja citu pēc citas.

"Cēse pilsats (Wenden) gan mazs, daudz par simts namiem še gan neatradīs, tāpēc ka tas priekš 50 gadiem gluži nodege.

Tie mūri un gruži no tās brangas pils, ko paši iedzīvotāji, no ienaidniekiem bīstedamies, priekš divi simts gadiem ar bisžalēm gaisā usšave, vēl tagad redzami."

Kādreiz lielāka bijusi arī Valmiera: "Valmare (Womar) 16 jūdzes no Rīges un 4 jūdzes no Cēses. Vecos laikos šis pilsats bija lielaks un tie namnieki turigi, bet caur kaŗu un uguni novārdzis."

Savukārt "Valka ir mazs pilsats pie Pēterburgas Lielceļa, 7 jūdzes no Valmares."

Kā ievērojamākā Igaunijas pilsēta minēta Tērbata jeb mūsdienu Tartu. 

"Tērpata (Dorpat), aridzan pie Pēterburgas Lielceļa, ir no Rīges 226 verstes jeb 34 jūdzes tāļa. Mētras upe še caurskrien. Še bija cietkārt augsta skola (Universitat).

Arī Tērbatai nebija klājies viegli:

"Tērpata ir daudz vecāka nekā Rīge, bet kaŗa-laikā priekš 90 gadiem tape visi pilsatnieki us Krievu-zemi cietumā aisvesti un pēc 11 gadiem vaļam laisti.

Priekš 36 gadiem uguns to ispostija, bet caur tās lielas Ķeizarienes Katrīnes želastību tie pilsatnieki tagad uscilati un turigi iraid. Divi baznicas, viena Vācu un viena Krievu-baznica, še ronās."

Aprakstīta arī "Pērnava pie jūrmala ir ciets pilsats ar valliem un mūriem, 24 līdz 25 jūdz no Rīges. Ir viņa caur karu un dažu skādi cietusi, bet apakš Krievu valdišanas atspirgusi. Netāļ no 300 namiem še ronās, 2 luteru un 2 krievu-baznicas. Še ikgads līdz 100 kuģu atnāk, ar kuriem tiem namniekiem labas kupčošanas."

Vidzemes un igauņu zemes pilsētu aprakstu noslēdz "Limbaža (Lemsal), Fellin un tas jauns pilsats Vero ir gan visi trīs pagastu pilsati, bet mazi un ne daudz pieminejami."

Kopš Vecā Stendera laikam šis tas ir saglabājies līdz mūsdienām, piemēram, Latvija ir sekulāra zeme, Rīga ir tās lielākā pilsēta, bet arī daudz kas ir mainījies - sākot ar to, kā rakstām un runājam, un beidzot ar to, ka Latvija ir brīva un neatkarīga valsts. Pateicoties tādiem apņēmīgiem cilvēkiem, mums šodien ir iespēja atskatīties vēsturē un gūt ieskatu, kāda bija dzīve šeit pirms simtiem gadu.