Senāta departamentu priekšsēdētāju sēde atzina, ka var būt gadījumi, kad pienākums maksāt uzturlīdzekļus ir nodibināts ar vispārējās jurisdikcijas tiesas spriedumu, kā tas bija arī izskatāmajā gadījumā, bet Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija izmaksā uzturlīdzekļus parādnieka vietā, jo tiesas sprieduma izpilde par uzturlīdzekļu piedziņu nav iespējama.
Fonda darbība tiek veikta publisko tiesību jomā, tomēr tās apjoms ir ierobežots, ņemot vērā Uzturlīdzekļu garantijas fonda likumā noteikto tiesību apjomu un kārtību.
Gadījumā, ja tiktu pieļautas pieteicēja tiesības vērsties pret Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju par piedzīto uzturlīdzekļu atmaksu administratīvā procesā kārtībā, fonda administrācija, iespējams, būtu spiesta izmaksāt pieteicējam līdzekļus no fonda, un pēc tam regresa kārtībā vērsties pret iesniedzēju.
Šādā gadījumā fonda līdzekļi tiktu izmantoti arī tam, lai nodrošinātu parādnieka tiesības atgūt nepamatoti izmaksātos uzturlīdzekļus.
Taču fonds nav izveidots šādam mērķim. Piedzīto uzturlīdzekļu atmaksa no fonda samazinātu fonda rīcībā esošos līdzekļus, kas varētu tikt izlietoti citu bērnu tiesību nodrošināšanai, norādīja Senāts.
Konkrētajā gadījumā uzturlīdzekļi tika izmaksāti bērna mātei, un parastā kārtībā, ja pieteicēja vietā uzturlīdzekļus neizmaksātu no fonda, pieteicējam par viņa ieskatā nepamatoti izmaksātajiem uzturlīdzekļiem būtu jāvēršas vispārējās jurisdikcijas tiesā pret bērna māti.
Tātad pieteicēja prasījums par piedzīto uzturlīdzekļu atmaksu ir jāvērš tiešā veidā pret personu, kura ir saņēmusi fonda līdzekļus, nevis pret fondu.