Izveidots kodolkara simulators, kas sīki izspēlēs jebkuru pastardienas scenāriju (1)

Grūti iedomāties pasaules mēroga kodolkaru, taču vienas valsts kodolieroču uzbrukums varētu aizsākt notikumu ķēdi, kas radikāli izmainītu mūsu dzīvi uz planētas, vēsta medijs "Vice".

Ja kas tāds notiktu, tad miljoniem cilvēku mirtu jau sākotnējos sprādzienos un vēl miljoniem nomirtu badā, mainoties klimatam un mūsu dzīvesveidam.

Tādas programmas kā "NUKEMAP" ļauj iztēloties, kas notiktu, ja uz tavas pilsētas uzmestu dažāda izmēra un stipruma "bumbas". Protams, ir zināmas arī dažādas spēles, kas imitē karu, taču nevienā programmā līdz šim nav bijusi iespēja izdzīvot reālu pastardienas scenāriju. Tieši tam būs paredzēts kodolkara simulators.

Kodolkara simulators tiks palaists 2020. gada sākumā. Simulatoru izveidoja inženieris Ivans Stepanovs un tā galvenais mērķis ir izglītot cilvēkus par kodolkara šausmām.

Simulatorā būs iespējams izveidot savu pasaules mēroga kodolkaru, tostarp veidot iespējamos scenārijus, kas aizsāktu karus un kā tas ietekmētu pasauli, kas attēlota "Google Earth" stila kartē.

Piemēram, varēs aplūkot, cik miljonu cilvēku mirs, ja kodolkarš sāktos starp Krieviju un ASV vai arī kā izplatītos radiācija, ja Lielbritānija sāktu zemūdens kaujas Maskavā. Tikai nesauciet šo simulatoru par "spēli".

"Tā ir reālistiska interaktīva kodolkonfliktu simulācija un vizualizācija, kas koncentrējas uz sekām," par simulatoru komentēja Stepanovs.

"Tehniski tā nav spēle, jo nav konkrētu mērķu vai balvu, kas jāizpilda. Tā vietā tā ir interaktīvi izglītojoša "smilšu kaste", kurā cilvēkiem ir tiesības iestatīt un atkārtot jebkuru konflikta scenāriju."

Izmantojot simulatoru, var attālināt un novērot, kā karš izvēršas no satelīta, vai tieši tuvināt un novērot kodolieroču ietekmi uz jūsu dzimto pilsētu. Simulācija aptver visu, sākot ar dūmu izplatību, pilsētu dedzināšanas un līdz pat zaudētām cilvēku dzīvībām, ko izraisītu ugunsgrēki, radiācija un bads.

Stepanovs vēlas, lai cilvēki saprastu, kas šos ieročus padara tik šausminošus.

"Šī projekta mērķis ir izveidot interaktīvu rīku, ko mēs varam izmantot liela mēroga kodolkonfliktu vizualizēšanai un padarīt tos pēc iespējas reālistiskākus, lai veicinātu izpratni par briesmām, ko kodolieroči rada mūsu sabiedrībai," viņš sacīja.

Kodolkara simulators dzīvi sāka kā viens no "Defcon" modeļiem. "Defcon" ir drausmīga videospēle, kurā spēlētājs kodolkonflikta laikā pārņem kontroli pār pasaules lielvaru. Vienīgais veids, kā uzvarēt šo spēli, ir nesākt to spēlēt.

"Defcon" radītāji norāda, ka Stepanovs nevarēja likt darboties savam simulatoram spēlē, jo esot bijušas pārlieku daudz idejas, ko viņš vēlējies tur ieviest. Tāpēc tika nolemts palaist kodolkara simulatoru kā atsevišķu programmu.

"Es nolēmu izveidot detalizētu modeli, kas pēc iespējas precīzāk parādītu kara sekas, piemēram, tādu, kāds tika izmantots Aleksa Veilšteina "NUKEMAP", un integrēt reālistiskas ieroču sistēmas, lai izveidotu instrumentu, ko var izmantot, lai parādītu ticamu scenāriju par kodolkara konfliktu," sacīja Stepanovs.

Stepanovs ir inženieris Vācijā. Kodolkara modelēšana ir viņa aizraušanās, un tas sākās jau agri bērnībā.

"Es uzaugu Semejā, tikai 150 kilometru attālumā no Semipalatinskas kodolizmēģinājumu poligona, kur Padomju Savienība testēja lielāko daļu savu kodolieroču," viņš teica. Būdams bērns, Stepanovs domāja, ka kodolieroči ir ļoti stilīgas gigantiskas bumbas.

Divpadsmit gadu vecumā viņš sāka vākt laikrakstu ierakstus par to cilvēku veselības problēmām, kas dzīvo netālu no kodolieroču pārbaudes vietas. Tas uz visiem laikiem mainīja viņa skatījumu uz "stilīgajām bumbām".

"Vēlāk, studējot fiziku, es vairāk apzinājos to, ka mēs dzīvojam savstarpēji vienotā pasaulē, kas lielā mērā paļaujas uz trauslām tehnoloģijām, ko kodolkarš var pārtraukt, ieskaitot piegādes ķēdes, kas novestu pie kodolziemas," viņš teica.

"Šāda konflikta sekas būtu katastrofālas un, manuprāt, šobrīd šis ir vienīgais lielākais drauds cilvēku civilizācijai," sacīja Stepanovs. "Es ceru, ka šī simulācija veicinās sabiedrības izpratni par kodolieroču draudiem un radīs zināmu spiedienu uz politiķiem, lai viņi pieņemtu pareizus lēmumus."