Valdība rosina mainīt veidu, kā tiek pārvaldītas Ventspils un Rīgas brīvostas (15)

Pēc būtības gan Ventspils, gan Rīgas brīvostas darbības principi ir vienādi. Ostas pārvalde nodrošina ikdienas darbu, taču to pārrauga un par nopietnām lietām lemj valde. Brīvostas valde darbojas astoņu cilvēku sastāvā. Četrus cilvēkus deleģē valdības ministri, četrus vietējā pašvaldība.

ASV vērstās sakncijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu attiecas ne tikai uz viņu pašu, bet arī organizācijām, kuras pieder vai ir viņa kontrolē. Tai skaitā Ventspils brīvostas pārvalde. Šobrīd operatīvā darbība ostā turpinās, bet nav zināms, cik ilgi vēl. Ventspils brīvostas bankas konti pārvaldei jau esot slēgti.

Lembergs pats atkāpās no amata Ventspils brīvostas valdē. Taču valdība vēlas sabiedrotajiem skaidri parādīt, ka Lembergam ostā ietekmes vairs nav. Trešdien ar rīcības plānu Valsts prezidentu iepazīstināja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

"Es esmu ļoti apmierināts, ka valdība tik ātri un tik efektīvi reaģē uz šo situāciju. Tas ir svarīgs jautājums ne tikai mūsu ekonomikai, bet arī valsts labai pārvaldībai," sacījis Valsts prezidents Egils Levits.

Ministru kabinetā bija sasaukta valdības ārkārtas sēde. Nolemts uz Saeimu sūtīt likuma grozījumus, ar kuriem pašvaldības pārstāvji no Ventspils un Rīgas brīvostas valdes tiek izslēgti. Šādi kontroli pār šiem stratēģiskajiem objektiem tiktu atstāta tikai valdības pārziņā. 

Politiķi nav varējuši atbildēt, vai Lembergam ir ietekme arī Rīgas brīvostā.

"Es to tiešām nespēju komentēt. Man nav informācijas, ir vai nav, bet ir skaidrs – reizēm dzīvē tā sanāk, ka rodas iespēja ātrāk virzīt jautājumu, nekā sākotnēji tas bija domāts," raidījumam sacījis Kariņš.

Likumprojekts Saeimas dienaskārtībā varētu nonākt jau ceturtdien. Valdība arī sazinoties ar ASV, lai no sankciju saraksta tiktu izņemta Ventspils brīvosta.

Rīgas mērs un brīvostas valdes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) ir neapmierināts par valdības ķeršanos pie Rīgas ostas. "Padomāsim par nosaukumu – Rīgas brīvosta. Tā nebūs vairāk brīva un nebūs arī Rīgas. Tad nomainiet nosaukumu – lai ir jaunā konservatīvā osta. Droši vien piestāv šis noteikumus," sacījis Burovs.

Laikā, kad lielās ostas nokļūst pilnīgā valsts kontrolē, jau atkal aktualizējies jautājums, kādā veidā tiek atlasīti valsts pārstāvji valdēs. Ir novērots, ka atbildīgajiem ministriem, ar dažiem izņēmumiem, ir tradīcija šajos labi apmaksātajos amatos virzīt partijas biedrus un citas sev tuvas personas.

"Es paļaujos, ka ministri ir nozīmējuši kompetentas personas pārstāvēt attiecīgo ministru intereses ostās. Mēs no Satiksmes ministrijas esam izvirzījuši juristus, profesionāļus," sacījis satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

"Ar lēmumu tiek atrisināta viena puse, noņemot šos pašvaldības cilvēkus, bet tas neatrisina konceptuālu problēmu. Brīvostas valdes locekļu izvirzīšanas principi nedrīkst būt politiski," raidījumam paudis korporatīvās pārvaldības eksperts Andris Grafs.

Tuvāko mēnešu laikā satiksmes ministrs iecerējis virzīt valdībā plašāku ostu pārvaldības reformu. Ļoti iespējams, ka tas varētu nozīmēt ostu pārveidošanu par valsts uzņēmumiem. Tādā gadījumā ostu pārvaldībai tiktu piemērots OECD princips – tai skaitā attiecībā uz vadītāju atlasi.

Video: "TV3 Ziņas" sižets.