Kristapa Porziņģa sniegums šajā sezonā, iespējams, ir bijis sliktāks kā daļa no viņa atbalstītājiem bija gaidījuši. Optimismu par latvieša atgriešanos zvaigznes statusā norakstīt vēl nevajadzētu, jo vēl nesenā Nacionālās Basketbola asociācijas (NBA) vēsturē ir bijuši vairāki pozitīvi piemēri tam, ka spēlētājam ir vajadzīgs ilgāks laiks, lai pilnībā atgūtos no smagas traumas.
Katra spēlētāja rehabilitācijas periods pēc smaga savainojuma ir atšķirīgs. To ietekmē dažādi mainīgie - traumas nopietnums, fiziskie parametri, mentālā noturība un daudzi citi aspekti. Porziņģis, protams, fizisko parametru jautājumā ir teju unikāls gadījums.
Kā norādīja ESPN apskatnieks Makss Kelermans, pēc tik nopietnām traumām, kādu piedzīvoja Porziņģis, spēlētājiem bieži vien ir vajadzīgas divas sezonas, lai pilnībā atgūtos - viena, lai saārstētu traumu, bet otra, lai pilnībā atgūtu spēles ritmu un atgrieztos līmenī, kādā spēlētājs ir bijis pirms tam.
Protams, katram spēlētājam ir savs stāsts, bet vēl pavisam nesenā vēsturē ir pieredzēti gadījumi, kad spēlētājs pēc smagas traumas atgriežas iepriekšējā līmenī, tikai tas prasīja ilgāku laiku nekā fani vēlētos.
Gordons Hejvards
2017. gada starpsezonā Bostonas "Celtics", šķietami, izvilka vienu no vasaras lielākajām "zivīm", parakstot līgumu ar Gordonu Hejvardu, kurš iepriekšējā sezonā bija izcēlies ar vidēji spēlē gūtiem 21,9 punktiem, 5,4 atlēkušajām bumbām un 3,2 rezultatīvām piespēlēm, laukumā pavadot 34,5 minūtes. Uzbrucējs par demonstrēto sniegumu tika atalgots arī ar vietu Visu Zvaigžņu spēlē.